Ziņa

2024. gada 31. janvārī Klasiskās filoloģijas nodaļas mācībspēki Gita Bērziņa, Ilze Rūmniece un Brigita Cīrule piedalījās LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā "Gramatika un valodas elektroniskie resursi" ar stenda referātu "Nomenu gramatiskā pamatinformācija latīņu valodas elektroniskajā vārdnīcā".

Šī gada 31. janvārī notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas rīkotā LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi”, kuru pārstāvēja arī Klasiskās filoloģijas nodaļa.

LU 82. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija 2024. gadā ir četru zinātnisku projektu kopdarbs. Tas iespējams tādēļ, ka  LU HZF Latvistikas un baltistikas u.c. nodaļu valodnieki kopā ar saviem maģistrantūras un doktorantūras studentiem un doktora grāda pretendentiem ir iesaistīti dažādos Latvijas Universitātē īstenotos projektos – LU prioritārās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” HZF projektā “Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra”, Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” (Nr. lzp-2022/1-0013, vadītāja prof. Andra Kalnača), “Latviešu valodas skaitļojamo leksisko resursu attīstīšana dabiskās valodas sapratnei un tekstradei” (Nr. lzp-2022/1-0443, vadītāja asoc. prof. Ilze Lokmane), kā arī Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0006, vadītāja Dr. philol. Ilze Auziņa), kura 3. virziens “Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi” tiek īstenots LU HZF (vadītāja prof. Andra Kalnača). LU 82. konferences sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi” būs laba iespēja novērtēt projektos paveikto, kā arī turpmāku pētījumu idejas.

Konferencei tika pieteikti 19 referāti, no kuriem deviņi iecerēti kā stenda referāti, tāpēc konference tika organizēta trīs daļās. Rīta un pēcpusdienas sēdē tika nolasīti desmit referāti, t.sk. divi tiešsaistē, savukārt dienas vidus atvēlēts stenda referātiem Visvalža 4a, 2. stāva vestibilā. Dalībnieku loks ir plašs – ne tikai dažādu Latvijas Universitātes struktūrvienību (Humanitāro zinātņu fakultātes, Latviešu valodas institūta, Lībiešu institūta, Matemātikas un informātikas institūta) pētnieki, bet arī Liepājas Universitātes, Viļņas Universitātes (Lietuva), Adama Mickeviča Poznaņas Universitātes (Polija) un Kioto Universitātes (Japāna) valodnieki.

Dalīties