Ziņa

2014. gada 8.-10. maijā tālu ziemeļos – Tartu, pilsētā ar zinātnes dvašu, Universitātes bibliotēkā satikās humānisma laikā tapušu grieķu valodā sarakstīto tekstu entuziasti.

        Šeit notika starptautiska zinātniskā konference "Humanist Greek in Early Modern Europe. Learned Communities between Antiquity and Contemporary Culture". Konferencē piedalījās arī delegācija no LU Klasiskās filoloģijas katedras: docētāji un studenti.  Par humānistu grieķu tekstiem sauc tādus sacerējumus, kas tapuši ārpus Bizantijas, to radītāji ir akadēmiski izglītoti cilvēki, kas sacerējuši prozu un dzeju atiskajā grieķu valodā. Tekstu tapšanas laiks ietver renesanses un apgaismības laikmetu.       Grieķu humānistu tekstu studijas ir salīdzinoši jauna disciplīna, tāpēc nezināmā šajā jomā vēl ir ļoti daudz. Tartu Universitātes bibliotēkā, vietā kur glabājas universitātes īpašumā esošie Humānistu grieķu teksti un kur bibliotēkas pētniece, klasiskās filoloģijas doktore Janika Pall, sāka savus pētījumus šajā jomā, trīs piepildītas un aizraujošas dienas turpinājās diskusijas un domu apmaiņa. Konferencē piedalījās pētnieki no Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Nīderlandes, Francijas, Itālijas, Horvātijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Latvijas.        Visas konferences darba dienas bija blīvi piepildītas, referāti skāra dažādus laikmetus un kultūrvides. LU šajā konferencē pārstāvēja HZF docente Gita Bērziņa, viņas referāta tēma: „16th -17th Century Greek Texts at the Library of the University of Latvia”. Latvijas universitātes bibliotēkas krājumā ir daudz humānistu grieķu tekstu, kuri gaida savus pētniekus, prezentācijā uzsvēra Gita Bērziņa.         Pirmā konferences diena noslēdzās ar simposiastisku eksodu Tartu Universitātes muzejā, kur starp mirdzoši baltām antīko skulptūru ģipša kopijām, malkojot vīnu, turpinājās spraigas diskusijas. Izrādās, ka katrā no konferencē pārstāvētajām valstīm ir grieķu valodā sarakstītu humānistu tekstu tradīcijas un sapulcējušos pētnieku skaits apliecina, ka šobrīd ir pienācis mirklis cel tos no aizmirstības un ķerties pie padziļinātas izpētes.          Konferences dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Tartu Universitātes bibliotēkas organizētu izstādi, kurā apskatāmi humānistu grieķu teksti no bibliotēkas krātuves. Seno un reto grāmatu un rokrakstu nodaļas darbinieki pārsteidza izstādes apmeklētājus ar muzikālu priekšnesumu – a`capella atskaņojot bibliotēkas krājumā atrodamos renesanses laika dziedājumus.          Līdzās jaunajiem iespaidiem un idejām zinātniskajiem darbiem konferences apmeklētājiem bija iespēja arī baudīt Tartu, senās universitātes pilsētiņas, burvību. Daudzi no konferences dalībniekiem Tartu apmeklēja pirmo reizi.           Tartu vecpilsēta spēj savaldzināt. Sākot ar Suudlevad tudengid - slaveno studentu skūpsta strūklaku, Tartu rātsnama priekšā. Strūklakā mirdz daudz monētiņu, kas noteikti piepildīs pilsētas viesu cerības atgriezties šai harizmātiskajā pilsētiņā. Šeit sākas arī populārākā vecpilsētas iela. Pa dienu tā piedāvā atpūtināt kājas un pildīt vēderus āra kafejnīcās, bet vakaros priecē ar lielisku atmosfēru un mūziku dažādām gaumēm. Jebkurā diennakts laikā ir nopērkami „studentu ēdieni”, piemēram, karstie suņi (hotdogi), kuros, tik ierasto salātiņu vietā tiek pildīti ar silti kāposti, kas liks ‘mēli norīt‘ pat tiem, kuri ar kāpostiem ‘ir uz Jūs.’         Tartu trumpis ir sakoptība un atmosfēra. Ik uz soļa ir kāds apskates objekts. Nav iespējams neievērot igauņu rakstnieku Eduardu Vildi un angļu rakstnieku Oskaru Vaildu, sēžam uz akmens soliņa kāda restorāna priekšā, pievienojoties viņiem ikviens var iegūt mākslas darba cienīgu fotogrāfiju.           Elpu aizraujošs ir varenais Domakalns, kura virsotnē slejas Doma bazilika mūri. Tie kādreiz veidojuši lielāko katedrāli Livonijā, bet šodien vienā Doma drupu stūrī iedzīvojies vēstures muzejs un skatu tornis. Ar ietekmīgajiem mūriem lieliski sadzīvo Eņģeļu tiltiņš un Velna tilts, kuri apvīti stāstiem un leģendām. Turpat netālu, Domkalna virsotnē ir skatu vieta, kas atklāj iespaidīgāko vecpilsētas ainavu. Šeit atrodoties, daži, iespējams, nemaz nenojauš, ka stāv pašā pulvera pagraba virsotnē, kas mūsdienās glabā ne vairs šaujampulveri, bet gan vietējo un viesu iemīļotu kafejnīcu (krodziņu), kas Ginesa rekordu grāmatā zināms, kā krogs ar pasaulē visaugstākajiem griestiem.            Kultūrai un zinātnei, darbam un izklaidēm mijoties, pagāja 3 neaizmirstamas dienas, kuru laikā visi konferences dalībnieki bija liecinieki tam kā tālajā Hiperborejā aizsākas jauns pētniecības un sadarbības tīkls.

Dalīties