Akadēmiskais centrsZiņa
Konferenci Colloquium Balticum katru gadu rīko kāda no sadarbības tīkla universitātēm – Mārburgas Universitāte (Vācija), Lundas universitāte (Zviedrija), Tartu Universitāte (Igaunija), Viļņas Universitāte (Lietuva) un, protams, Latvijas Universitāte.
Colloquium Balticum organizatoriskā līmenī noritēja izcili gludi, par ko vienmēr prieks, turklāt, kā likums, viss notika skaistās Rīgas vietās, kas kairināja jutekļus un padarīja vieglāku iespaidu uzņemšanu. Konference iesākās Mazajā, bet šarmantajā ģildē, savukārt pārējās sēdes notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Līdzās konferences zinātniskajai komitejai, darbojās konferences organizatoriskā komiteja, kurā dalību ņēma arī Klasiskās filoloģijas maģistranti. Piedalīšanās konferences organizēšanā bija lieliska iespēja ne tikai apmeklēt visas konferences darba sesijas un tajā iekļautos kultūras pasākumus, bet arī izbaudīt šāda mēroga pasākumu no iekšpuses, gūstot pieredzi un iepazīstoties ar sadarbības augstskolu pārstāvjiem.
Konferences atklāšanā 6.novembra vakarā greznajā un viesmīlīgajā Mazajā Ģildē klausītājus priecēja profesores Vitas Paparinskas ievaduzruna, docentes Gitas Bērziņas nolasītā Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēstule konferences dalībniekiem, konferences atbalstītāja Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja pārstāvja Hansa Golombeka sveiciens un Humanitāro zinātņu fakultātes dekānes profesores Ilzes Rūmnieces uzruna.
Pirmo sesiju atklāja profesors O. Lāms, kurš savā prezentācijā pastāstīja, kas tad īsti ir Rīgas humānisti, tādējādi lieliski ievadot klausītājus konferences tēmā – ja tā nebūtu, nesagatavota apziņa varētu pavisam apmaldīties pirmoreiz dzirdētu personvārdu un fainomenu gūzmā. Arī pārējie pirmā vakara referenti vairāk vai mazāk turējās Baltijas jūras krastos (vien Tartu Universitātes profesore Janika Päll mūs aizveda uz Itāliju un Pindara odas iesākumiem) ar tādām tēmām kā A New Approach to the Chronicle of Henry of Livonia (Ramunė Markevičiūtė), Latein in frühneuzeitlichen Riga: Bemerkungen zur Sprachwahl im Briefwechsel des livländischen (Kristi Viiding), Humanisten David Hilchen (Magnus Frisch) u.c.
Vakars noslēdzās turpat, Mazajā Ģildē, ar gardu ēdienu un vīna baudīšanu, kas deva iespēju dalībniekiem un klausītājiem iepazīties, apmainīties ar jautājumiem un atbildēm, kā arī novērtēt Mazās Ģildes eleganci un skaistumu, ko daudzi darīja uzņemot neskaitāmas fotogrāfijas.
7. novembris tika pavadīts jaunajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Gaismas pilī. Piektdiena pagāja ļoti piepildīti un raiti. Jau no 9:00 līdz pat 18:30 ikkatram bija iespēja klausīties daudzveidīgu referātu programmu. Īpaši aizraujoša bija Viļņas Universitātes profesora Mindauga Strocka prezentācija Sirvydas and Elgers: the Founding Fathers of Latin Lexicography in the Baltic Countries. Profesors kā pirmais referents ar savu dzīvīgo stāstījumu pamodināja un ieinteresēja arī tos, kas vēl bija pavisam miegaini. Lielu prieku klausītājiem sagādāja M. Strocka atrastās drukas kļūdas Sirvida un Elgera vārdnīcās, piemēram, acus crinalis (matadata) Sirvida vārnīcā bija kļuvusi par acus criminalis (kriminālā adata). Estētisku baudījumu acīm sniedza Lundas Universitātes profesores Kajsas Sjobergas (Cajsa Sjoberg) referāts Three 18th Century Dissertations about Silk and their Traces of Antiquity. Prezentācijā varēja ne tikai uzzināt par zīdu un tā audzēšanu Zviedrijā, bet arī redzēt, cik skaists zīda maciņš bijis pašam Kārlim Linnejam! Netrūka arī antīkās pasaules pētniecībai veltītu darbu prezentāciju, kuros varēja uzzināt, piemēram, par to, kā romieši uztvēra Ēģipti - Egypt in Tacitus' Ann. 2.59-61: the Use of Egypt in the Rendering of Anti-Imperialist Views (Lina Girdvainite)
Profesore I. Rūmniece savu referātu Latin in the University of Latvia Documents: the First Decade iesāka ar lielisku atziņu – arī negatīvs rezultāts ir rezultāts. Patiesi, kā atklājās I. Rūmnieces pētījumā, Latvijas Universitātes dokumentos latīņu valoda gandrīz nav bijusi izmantota. Tomēr kolēģiem no citām valstīm un arī LU studentiem bija iespēja uzzināt Latvijas Universitātes moto vēsturi. Doc. Gita Bērziņa un doc. Brigita Cīrule izgaismoja klasisko vērtību un arī antīko autoru ceļu Rīgas Doma skolā. Antīkās kultūras recepcijas tēmai pievērsās arī prof. Māra Grudule Sappho Stanza in the Early Latvian Poetry (17th Century) prof. Ieva Kalniņa Johann Gothelf Lindner and Schooldrama in Riga (18th Century).
Pēc darbīgi garās piektdienas pēdējā referāta noklausīšanās visi konferences dalībnieki un klausītāji tika uzaicināti palūkoties uz Rīgas panorāmu no Daidala skatu punkta jeb doties ekskursijā pa moderno Gaismas pili līdz pat pašai ēkas stiklotajai smailei. Atstājuši spožo bibliotēku, visi devās uz folklubu Ala, kur norisinājās hiperborejiešu viesmīlīgās dzīres. Liels prieks par Mārburgas universitātes pārstāvjiem, kuri iesāka sadziedāšanos. Tālāk stafeti pārņēma latvieši nodziedot tautas dziesmu Rīga dimd!, pēc tam pievienojās pārējās delegācijas, priecējot klātesošos ar dziesmām lietuviešu un igauņu valodās.
8. novembra rīta agrumā atkal atgriezāmies Gaismas pilī. Pirmajā sēdē ļoti interesanta šķita Marburgas Universitātes doktoranta Stefana Meijera (Stefan Meyer) prezentācija Mens antiqua manet. An Approach to Ovid’s Concept of Humanity. S. Meijers bija atlasījis piemērus no Ovidija Metamorfozēm, parādot to, kas notiek ar cilvēku garīgi un fiziski pēc pārmaiņām, piemēram, pārvērstā Io nespēja vairs parunāt, taču spēja domāt. Viļņas Universitātes doktorante Raminta Važgelaite atklāja klausītājiem Platona Valsts dramatiskos aspektus, kas noteikti bija jaunatklājums daudziem.
Konferenci noslēdza doktorante Raminta Važgelaite no Viļņas Universitātes, prezentējot pētījumu par vēl vienu abstrakcijas vai drīzāk sarežģītības līmeni Platona dialogos –pretrunām viņa darbos, kas ļauj domāt ne tikai par Sokratisko, bet arī Platonisko ironiju. Vai divkārša ironija nav bezjēdzīga? Laikam jau ne, bet skaidrs, ka pēc šāda referāta noklausīšanās tā vienkārši Platonu vairs nepalasīsi.
Konferences pēdējā darba sesija noslēdzās ar aizkustinošu Lundas Universitātes profesora, viena no Colloquium Balticum konferences idejas radītājiem, profesora Jerkera Blomkvista uzruna klātesošajiem un sirsnīgiem pateicības vārdiem un dāvanām no pārējiem dalībniekiem.
Un, protams, neizpalika arī paziņojums par nākošo CB.
Prieks, ka pēc ilgāka pārtraukuma Tartu Universitātes Klasiskās filoloģijas katedra uzņēmusies rīkot CB pie sevis Igaunijā. Pēc pateicības vārdiem un pēdējiem oficiālajiem paziņojumiem Rīgā palikušie konferences dalībnieki devās ekskursijā uz Turaidas pili. Laikapstākļi konferences dalībniekus lutināja, tāpēc pastaiga svaigā gaisā bija lielisks nobeigums trim garām, bet patiesi aizraujošām dienām, kuras, visticamāk, ikkatram deva vismaz nelielu (bet cerams, ka tomēr lielu!) iedvesmu tālākajiem darbiem un prieku par satikšanos ar domubiedriem.
Vairāk bilžu<link www.cbrigense.lu.lv/archive/photo/ _blank> te</link>
