Prezentēti rezultāti aptaujai par diskriminācijas uztveri augstākās izglītības iestādēs

Aptaujas rezultāti atklāj, ka:

• nebināras personas un transpersonas statistiski nozīmīgi biežāk izjūt diskrimināciju, kas ir vērsta pret dzimtes identitāti;
• tie, kuri ir jūtīgi pret diskriminācijas izpausmēm, ko paši pieredzējuši, ir jūtīgi arī pret diskriminācijas izpausmēm pret citiem;
• jaunāko paaudžu pārstāvji (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) salīdzinoši retāk izjūt diskrimināciju pret sevi, kā dažādu vecāku paaudžu pārstāvji tādās diskriminācijas izpausmēs kā diskriminācijā pēc mentālās veselības, ādas krāsas, kultūras paražām vai vecuma un ģimenes stāvokļa;
• diskriminācijas izjušana pret sevi un citiem (dažādās tās izpausmēs) neatšķiras dažādu Latvijas augstskolu respondentu vidū;
• arvien vairāk vecāku paaudžu respondentu izjūt diskrimināciju pēc vecuma. Tas īpaši attiecas uz pirmspensijas vecumā esošajiem (>55 gadi), kā arī attiecas gan pret izjusto diskrimināciju pret sevi, gan arī novēroto pret citiem.

Visbiežāk respondenti ir novērojuši diskrimināciju pret sevi vecuma, izskata, mentālās veselības traucējumu un svara dēļ. Diskriminācijas gadījumi pret sevi vai citiem tika iedalīti trīs veidos: pēc atšķirīgas attieksmes, aizskarošiem komentāriem un fiziskas vardarbības. Atšķirīgu attieksmi respondenti novēroja savas ādas krāsas dēļ (59,22%), dzimtes identitātes/izpausmes dēļ (54,90%), ģimenes stāvokļa dēļ (54,63%), vecuma dēļ (54,23%), izcelsmes/tautības dēļ (51,15%). Ar aizskarošiem komentāriem respondenti saskārušies svara dēļ (61,20%), izskata dēļ (58,27%), mājās izmantotās valodas dēļ (51,93%), mentālās veselības traucējumu dēļ (51,56%), veselības problēmu dēļ (51,56%). Ar fizisku vardarbību respondenti saskārās savas ādas krāsas dēļ (8,74%), invaliditātes dēļ (8,02%), seksuālās orientācijas dēļ (7,81%). Respondenti norādīja, ka diskriminācijas gadījumi ar viņiem notikuši vienreiz (18,3 %), atkārtoti (43,75%) un turpināja notikt arī pēc tam. Būtiski, ka lielākā daļa (43,4%), kas saskārušies ar diskrimināciju pret sevi, nav meklējuši palīdzību.

Aptauja atklāj, ka visaugstāko komforta līmeni aptaujas respondenti izjūt pret personu ar baltu ādas krāsu (97,02%), latviešiem (94,83%), jauniem cilvēkiem (80,84%). Turpretī aptauja norāda uz to, ka daļa respondentu jūtas nekomfortabli ar LGBTQ+ kopienu (10,4%), ar romu kopienu (7,95%) un pārstāvjiem no musulmaņu kopienas  (7,17%).

Diskrimināciju pret citiem visbiežāk novēro pret personām to seksuālās orientācijas, izcelsmes, svara, invaliditātes dēļ. Atšķirīga attieksme visvairāk novērota pret personām to invaliditātes (54,80%) un izcelsmes/tautības dēļ (49,11%). Aizskaroši komentāri visvairāk tika novēroti pret personām to svara (53,83%) un izskata dēļ (54,66%). Fiziska vardarbība novērota pret personām to seksuālās orientācijas (12,88%) un svara dēļ (9,16%).

Aptaujā “Diskriminācija augstākās izglītības iestādēs” tika analizēta uztvere par diskrimināciju, nevis diskriminācijas fakti. Datu vākšanas periodā aptaujas anketu aizpildīja 2095 repsondenti. Vairākums respondentu –75,14% – bija sievietes, 20,65% no respondentiem bija vīrieši, savukārt nebināras personas bija 1,45% un transpersonas – 0,42%. Atkārtoti aptauju plānots veikt 2025. gada pavasarī.

Pieteikties aptaujas rezultātu ziņojuma saņemšanai iespējams šeit: www.ej.uz/lsa-zinojums.

Pēc rezultātu prezentācijas tematiskā diskusijā par iekļaujošu vidi augstākajā izglītībā piedalījās Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta eksperte Elīza Dāldere, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins. Paneļdiskusiju vadīja “Riga TechGirls” valdes locekle Aiva Staņēviča.

Paldies aptaujas veidotājiem par atzinumu sniegšanu, ieguldījumu aptaujas veidošanā Centrs MARTA ekspertei Madarai Mazjānei, Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” ekspertam Ivaram Balodim, LU Karjeras centra ekspertēm Dacei Siliņai un Līgai Valinkai; RTU psiholoģei Viktorijai Gainai; RSU Rehabilitācijas fakultātes dekānei Signei Tomsonei un RSU Politikas zinātnes katedras pētniecei Elizabeti Vizgunovai. Paldies par atzinumu sniegšanu, ieguldījumu aptaujas datu analīzē LU docentam, Socioloģijas nodaļas vadītājam, pētniekam Renāram Felcim, LU Latvijas Universitātes Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratorijas vadītājam Jānim Valeinim un pētniekam Mārtiņam Lūsim. Paldies par aptaujas tulkojumu angļu valodā Ventspils augstskolas tulkošanas studiju fakultātes studējošajiem: Undīnei Bēterei, Ivo Stepiņam, Līvai Teterovskai, Dārijai Semjonovai. Par multimediju satura un vizuālā koncepta veidošanu sakām paldies Lindai Karlsonei.