Academic CentreZiņa
Latvijas Universitātes Muzeja meteorītu kolekcijā, kas iekļauta Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā, glabājas vairāku meteorītu paraugi, kas atrasti Ukrainas teritorijā. 2022. gadā jau rakstījām par unikālo meteorītu Migeju, šoreiz stāsts par svara rekordistu – dzelzs meteorītu Augustinovka.
Saraksts ar lielākajiem Ukrainas teritorijā nokritušajiem meteorītiem sākas šādi: pirmajā vietā Knyahinya, kas atrasts Aizkarpatu reģionā, svēra 500 kg (fragments aplūkojams Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā); otrajā vietā Augustinovka no Zaporižjes apgabala, svars 400 kg. Pavisam Ukrainas teritorijā nokrituši vai atrasti 43 meteorīti.
Meteorīts Augustinovka (Августи́нівка, Запоріжжя) ir dzelzs meteorīts, kas tika atrasts 1890. gadā pie Dņepras upes, tolaik Krievijas impērijas, šodien Ukrainas teritorijā. Pēc kalnu inženiera E. Kupfera [1] 1911. gadā veiktā pētījuma, Augustinovkas meteorīts tika atrasts Dņepras upes kreisajā krastā, Pētera gravā, netālu no Augustinovkas ciema. Tas nav tas pats ciems, kurš šodien nes Augustinovkas vārdu. Līdz 1929. gadam tā bija Ignatjevka (Игнатьевка), kas atradās septiņu kilometru attālumā. Par Augustinovku to pārdēvēja, kad turp pārcēlās 153 ģimenes no oriģinālās Augustinovkas, kuru appludināja Dņepras hidroelektrostacijas būvniecības laikā. Lai nesajauktu abus ciemus, oriģinālo tagad dēvē par Augustinovku-Smoļšu (Августиновка-Смольща). Arī meteorīta atrašanas vieta vairs nav sasniedzama, jo atrodas zem ūdens.
Sanktpēterburgas Kalnu muzeja darbinieks E. Kupfers [2] noskaidroja, ka meteorīts bija dziļi iegrimis māla slānī, līdz četru metru dziļumam, to apņēma bieza rūsas kārta un kopējais atraduma svars bija ap 400 kilogramu. Meteorītu apņemošā māla kārta apmēram 9 centimetru biezumā bija nokrāsojusies zaļā krāsā, tas arī piesaistīja māla atradnes strādnieku uzmanību. Mālu ieguves vietā 1890. gada aprīlī bija noticis nogruvums, un strādnieku skatam atklājās milzīgs, aprūsējis dzelzs gabals – tik liels, ka to tāpat vien nevarēja izkustināt. Pēc strādnieku stāstiem, vēl pirms 1890. gada atklājuma viņi jau bija sastapuši nelielus rūsas un zaļa māla gabalus, kā to, kas apņēma galveno meteorīta masu. Kad par atklājumu kļuva zināms Sanktpēterburgā, Kalnrūpniecības departaments deva rīkojumu Kalnu muzeja darbiniekam A. Lešam doties turp, izpētīt atraduma apstākļus un veikt visu nepieciešamo, lai atradumu nogādātu uz Sanktpēterburgu zinātniskai izpētei.
Meteorītu iepakoja lielā koka kastē un pārveda uz Sanktpēterburgu jau 1890. gada jūlijā. Arī šobrīd galvenā meteorīta masa glabājas tur (325,7 kilogrami). A. Lešs visu sīki izklāstīja ziņojumā Kalnrūpniecības institūta direktoram, šis ziņojums glabājas Kalnu muzeja arhīvā.
No tā paša apgabala dažus gadus iepriekš pie zinātniekiem bija nonākuši daži sīki meteorītu fragmenti, kas mūsdienās pazīstami ar nosaukumu Verkhne Dnieprovsk (kopā 70 grami), kā atrašanas gads minēts 1876. Lai gan sākotnēji tika uzskatīts, ka Augustinovka un Verkhne Dnieprovsk ir divi dažādi meteorīti, jaunākie pētījumi [3] liecina, ka tie nāk no vienas un tās pašas meteorīta masas, kas sadalījusies krišanas laikā.
Par pašu meteorīta krišanu ticamu liecību nav, kaut arī ukraiņu vēsturnieks Dmitrijs Javorņickis (Дмитро́ Іва́нович Яворни́цький) savā grāmatā "Днепровские пороги" [4] raksta, ka tas nokritis 19. gadsimta 70. gados vasaras naktī un iegrimis četru metru dziļumā.
Notikumam pat esot liecinieki, kas no rīta apskatījuši krišanas vietu, atrakuši meteorītu un apgalvoja, ka tas vēl bijis karsts. Tas svēris 30 pudus (480 kilogrami). Vietējie iedzīvotāji sapratuši, ka tas sastāv no dzelzs un gribējuši nozāģēt gabalu saimnieciskām vajadzībām, tikai nekas neesot sanācis – tik ciets tas izrādījies! Pētnieki šo vēsturnieka informāciju neapstiprina un apgalvo, ka meteorīts nokritis pirms dažiem miljoniem gadu.
Augustinovkas dzelzs meteorīts klasificēts kā oktaedrīts, IIIB tipa siderīts. Parasti dzelzs meteorītos dominē dzelzs ar nelielu niķeļa piedevu. Pavisam niecīgā daudzumā mēdz būt arī kobalts, fosfors, ogleklis, sērs un varš. 2020. gadā, pētot jau sen atklāto un it kā labi izpētīto Augustinovkas meteorītu tika atklāts jauns un rets minerāls – ksenofilīts (Na4Fe7(PO4)6) [5].
Izmantotie avoti
[1] Kupffer, A.E. (Купффер, А.Е.) About the description of the meteorites from Avgustinovka, Petropavlovka and Tubil. Journal of Mining Institute, 1911, 3-4, 315-318 lpp.
[2] Kupffer, A.E. (Купффер, А.Е.) About the description of the meteorites from Avgustinovka, Petropavlovka and Tubil. Journal of Mining Institute, 1911, 3-4, 315-318 lpp.
[3] Buchwald, Vagn F. Handbook of Iron Meteorites. University of California Press, 1975, 1418 lpp.
[4] Яворницький Д. І. Дніпрові пороги. Харків, 1928, 28 lpp.
[5] Xenophyllite [tiešsaiste]. Vikipēdija [skatīts 2024. gada 12. martā]. Pieejams en.wikipedia.org/wiki/Xenophyllite
