Ieguldījums zinātnē. Jauno doktoru stāsti

Promocijas darba nosaukums: Cieto šķīdumu veidošanās un fizikālķīmisko īpašību raksturojums pēc uzbūves līdzīgu organisko molekulu vairākkomponentu sistēmās

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Tika pētīta cieto šķīdumu veidošanās starp vairākām molekulārās struktūras ziņā līdzīgām organiskajām cietvielām: farmaceitiski aktīvajām vielām benperidolu un droperidolu, kas atšķiras ar vienkāršās/divkāršās saites esamību starp diviem oglekļa atomiem, modeļvielām aizvietotām nitrobenzoskābēm, kas atšķiras ar aizvietotāju (halogēna atoms / metilgrupa / hidroksilgrupa) un, ksantonu un tioksantonu, kas atšķiras ar S/O atomu, kā arī luminoforiem tioksantona atvasinājumiem, kas atšķiras ar halogēna atomiem. Galvenais mērķis bija izmantojot gan eksperimentālos pētījumus, gan kvantu ķīmijas aprēķinus, identificēt galvenos faktorus, kas nodrošina cieto šķīdumu veidošanos starp uzbūves ziņā līdzīgām organiskajām molekulām, kā arī iegūt kristāliskās fāzes ar smalki regulējamām (fine-tunable) fizikālķīmiskajām īpašībām. Pētījuma eksperimentālajā daļā katrai no pētītajām sistēmām, veica vielu maisījumu kristalizāciju dažādās vielu attiecībās, izmantojot pulvera rentgendifraktometriju identificēja iegūtās kristāliskās fāzes un no termiskās analīzes datiem konstruēja fāžu diagrammas, noskaidrojot vielu šķīdību vienai otrā. Tālāk ar kvantu ķīmiskajiem aprēķiniem novērtēja, vai cieto šķīdumu veidošanās izraisīta starpmolekulāro mijiedarbību izmaiņu noteikšana ļauj paredzēt cieto šķīdumu veidošanās varbūtību. Papildus tam tika pētīts, vai cieto šķīdumu veidošanās rezultātā tiek ietekmēta luminiscences īpašība.

Būtiskākais atklājums un praktiskais ieguvums no veiktā pētījuma, pirmkārt, ir izvirzīti jauni priekšlikumi un risinājumi, lai palīdzētu iegūt jaunus materiālus ar modificētām fizikālajām īpašībām, tai skaitā luminiscences īpašībām un kušanas temperatūru, kā arī apzinātas cieto šķīdumu veidošanās likumības starp uzbūves ziņā līdzīgām organiskajām vielām, gūstot izpratni par strukturālajiem un mijiedarbību enerģijas faktoriem. Otrkārt, iegūti jauni optoelektronikas materiāli, tādējādi demonstrējot iespēju ar kristālinženieriju veidot pievilcīgus molekulāru kristālu materiālus ar smalki regulējamām (no komponentu sastāva atkarīgām) luminiscences īpašībām. Treškārt, starpmolekulāro mijiedarbību enerģijas izmaiņu aprēķinos noteiktās informācijas salīdzināšanā ar eksperimentālajiem datiem, iegūta informācija par šādas aprēķinu izmantošanas iespējām cieto šķīdumu veidošanās paredzēšanā, ko tālāk iespējams izmantot, izstrādājot vispārīgu aprēķinu metodiku cieto šķīdumu veidošanās paredzēšanai.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Pie pētītā temata (cieto šķīdumu izpētes) sāku strādāt jau bakalaura studiju laikā, tālāk to turpināju attīstīt maģistra studiju laikā, un tātad no tā tālāk izrietēja loģisks un nepieciešams solis studēt doktorantūrā, lai liktu lietā savas prasmes un pilnveidotu savas zināšanas.

Uzskatu, ka doktora grāda iegūšana ir saistīta ar plašākām iespējām zinātnē, kā arī tam ir prestižs sabiedrībā, jo cilvēki, kas ieguvuši doktora grādu, kā liecina statistika, ir maz – es pavisam noteikt gribēju būt viens no tā nelielā procenta (0,5 %) kam šis grāds ir!

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš līdz promocijas darbam bija aizraujošs un uz izaugsmi stimulējošs. Pirmkārt, apguvu jaunas teorētiskās un praktiskās zināšanas. Otrkārt, uzlaboju spēju pasniegt savas zināšanas citiem, jo doktorantūras laikā obligāti ir jāiesaistās pedagoģijā – pasniedzu laboratorijas darbus un seminārus bakalaura un maģistra studentiem, kā arī lasīju lekcijas skolēniem. Treškārt, atradu laiku arī sev, lai varētu attīstīties un nodarboties ar savu hobiju.

Lepojos ar sevi, ka spēju iekļauties trīs gados, lai pilnvērtīgi pabeigtu doktorantūras studijas – nokārtotu eksāmenus, pabeigtu pedagoģisko praksi, uzrakstītu un nopublicētu zinātniskās publikācijas un, visbeidzot, uzrakstītu pašu promocijas darbu. Par to, ka man tas viss sanāca, man ir jāpasakās saviem darba vadītājiem – Agrim Bērziņam un Tomam Rēķim, kas ļāva noticēt tam, ka es to varu paveikt šajā (īsajā) laika posmā, kā arī savai ģimenei un draugiem, kas mani atbalstīja un motivēja visu šo studiju laiku.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Galvenā atziņa doktorantūras laikā – nekad nepadodies! Pats studiju laikā sastapos ar dažādām emocionālajām un mentālajām grūtībām, bet tā dzīvē notiek, ir kāpumi un kritumi, bet pat pēc visgrūtākajiem brīžiem ir jāmāk piecelties. Es zināju, ka mana neatlaidība un mērķtiecība būs pāri visam un, ja es kaut ko esmu iesācis, es to paveikšu līdz galam, izlikšu sevi maksimāli un nekad nepadošos!

Lielākais pētniecības ieguvums ir iegūtā spēja patstāvīgi veikt darbu, izplānojot to soli pa solim, kā arī komunikācija ar dažādiem nozares speciālistiem, lai kopīgi spētu atrisināt problēmas, kas radušās pētniecības laikā.

Runājot par spilgtākajiem notikumiem studiju laikā, būtu grūti izcelt kādu vienu konkrētu. Doktorantūras laiks bija patiesi piepildīts ar dažādiem komandējumiem, t. i., došanās uz konferencēm vai arī praksē uz zinātniskajām institūcijām. Šo trīs gadu laikā paguvu būt: Vācijā, Horvātijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Itālijā, Austrijā un arī Austrālijā, kas noteikt bija kas tāds, ko nekad nebiju domājis – viens pats došos tik tālu no mājām, lai konferencē stāstītu par saviem pētījuma rezultātiem, bet viss ir iespējams! Par to, ka man bija dotas šādas iespējas, man ir jāpasakās Latvijas Universitātes fondam (administrētās SIA “Mikrotīkls” stipendijas doktorantūras studentiem eksakto un medicīnas zinātņu jomā) un Eiropas Sociālajam fondam (grants “Latvijas Universitātes doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā”, granta Nr. 8.2.2.0/20/I/006), kas mani ļoti būtiski finansiāli atbalstīja praktiski visā doktorantūras studiju laikā. Esmu pagodināts un pateicīgs, ka esmu bijis šīs stipendijas un granta saņēmējs.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Ja sevī sajūti vēlmi pilnveidoties tālāk zinātnē un ja kaut uz mirkli prātā ienāk ideja par studijām doktorantūrā – īsteno to. Protams, šo visu procesu var iedalīt trijos ceļa posmos: sākums – liela mērķtiecība un degsme, idejas un kalnu gāšana; vidus – brīdis, kad sāk nesanākt, kā bija plānots, sākas domas par to, vai es to spēšu un vai man to vajag; un beigas – aplausi, labi vārdi un gandarījums par paveikto. Novēlu ikvienam jaunajam doktorantam sasniegt šo virsotni!

Beigās personīgi varu teikt tikai to, ka šis pavisam noteikt ir bijis viens no skaistākajiem un labākajiem manas dzīves posmiem! Un nu ir laiks doties tālāk!

Promocijas darba nosaukums: Interpunkcijas un grafisko zīmju loma tekstveidē

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Savā promocijas darbā pētīju pieturzīmes, emocijzīmes, reālijzīmes jeb emodži, kā arī dažādus grafiskos līdzekļus (piemēram, slīprakstu, trenrakstu, lielos burtus, teksta grafisko izkārtojumu). Promocijas darba mērķis bija atklāt pieturzīmju, emocijzīmju, reālijzīmju un citu grafisko zīmju funkcijas latviešu prozas, publicistikas un elektronisko saziņas līdzekļu tekstos un šo zīmju lomu tekstveidē. Plaša piemēru analīze atklāja, ka mūsdienu tekstos plaši un daudzveidīgi lieto dažādas grafiskās zīmes, piemēram, pieturzīmes, emocijzīmes, reālijzīmes, kas var aizstāt runātai valodai raksturīgos paralingvistiskos līdzekļus (piemēram, žestus, mīmiku) un prosodiju (pauzes, uzsvaru, intonāciju), norādīt uz teksta autora attieksmi un emocijām, kā arī ietekmēt lasītāja rīcību un domas. Šīs grafiskās zīmes ir ļoti būtisks teksta papildinājums, tās kļuvušas par teksta satura daļu un dažkārt var pat aizstāt daļu vai visu rakstīto tekstu.

Promocijas darbā izveidoto grafisko zīmju un grafisko līdzekļu funkciju klasifikāciju ir iespējams izmantot citos tekstveides pētījumos, piemēram, bakalaura, maģistra vai promocijas darbu izstrādē, zinātnisku publikāciju un referātu sagatavošanā u. tml. Šis pētījums būs noderīgs arī interpunkcijas normu, ieteikumu veidošanā, kā arī stilistikas, kontrastīvos, multimodalitātes u. c. pētījumos.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Izvēli noteica vēlme turpināt semestra, bakalaura un maģistra darbā iesākto grafisko zīmju (emocijzīmju, reālijzīmju un pieturzīmju) pētniecību.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Turpināju jau iepriekš iesāktos pētījumus par dažādām grafiskajām zīmēm un grafiskajiem līdzekļiem tekstā, apstrādājot iegūto materiālu, padziļinot tā analīzi, kā arī izstrādājot grafisko zīmju un līdzekļu klasifikāciju, kas izmantota to funkciju aprakstīšanā un kopēja funkciju pārskata izveidošanā.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Doktorantūra bija atspēriena punkts profesionālajai darbībai (piemēram, zinātnisku rakstu publicēšana žurnālos un rakstu krājumos, dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārpus tās). Viens no spilgtākajiem notikumiem promocijas darba izstrādes laikā bija 2023. gada aprīlī, kad nolasīju publisku lekciju “The use of emoticons and emojis in communication” ('Emocijzīmes un emodži komunikācijā (daiļliteratūra, publicistika un internets)') Tartu Universitātes Svešvalodu un kultūru institūtā (Institute of Foreign Languages and Cultures). Lekcijas un referāta saturs tika izstrādāts projektā “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” Nr. 8.2.2.0/20/I/006.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Ja ir vēlme padziļināt un turpināt vai uzsākt jaunus pētījumus kādā no jomām un sniegt ieguldījumu zinātnē, tad iesaku stāties doktorantūrā un būt soli tuvāk sava mērķa sasniegšanai.

Promocijas darba nosaukums: Neveiksmīgas implantācijas iemesli IVF ciklos. Metodes, lai uzlabotu IVF rezultātus.

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Pētījums vērsts uz jaunākajām metožu kombinācijām medicīniskajā apaugļošanas procesā, lai izvērtētu iespējamo to kopīgu vai atsevišķu izmantošanu. Mērķis ir uzlabot medicīniskās apaugļošanas rezultātus pacientiem ar atkārtotu neveiksmīgu implantāciju (neveiksmīgiem IVF ārstēšanas iznākumiem).

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Tā kā strādāju šajā jomā jau 20 gadus, pienāca tas brīdis, kad gribēju dalīties ar savu pieredzi ar kolēģiem un topošajiem kolēģiem.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš bija standarta, pabeidzu doktorantūras studijas, uzrakstīju promocijas darbu un veiksmīgi aizstāvēju.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Piepildīt savu praktisko pieredzi ar citu kolēģu pieredzi caur literatūras apskatu. Doktorantūras laikā es iepazinos ar dažādiem jauniem pētījumiem un papildināju savu zinātnisko līmeni.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Zinātniskais ceļš ir pietiekami grūts un prasa no jums laiku un vēlmi to darīt, bet rezultāts, ko iegūstat beigās, dod gandarījumu ne tikai jums, bet arī apkārtējai pasaulei. Visu, kas ilgu laiku ir bijis jūsu sirdī un prātā, varēsiet realizēt un padalīties ar citiem. Uz priekšu!