LU Akadēmiskais centrs – projekts, kas ceļ spārnos

LU ambiciozais plāns, būvējot jaunu Akadēmisko centru studijām un zinātnei ar laikmetīgu arhitektūru un mūsdienīgu studiju vidi, raisa jautājumu par to, kas ir primārs – forma vai saturs, betons vai studenti un zinātnieki. Uz ko nepārprotamu atbildi sniedza I. Muižnieks: “Universitātē saturs ir būtiskākais, forma ir nepieciešama kā atbalsts, jo var jau teikt, ka mēs esam bezgala gudri, un taisīt eksperimentus vārtu telpā.., bet šī brīža zinātne prasa jaunu čaulu.” J. Ploks, raugoties uz visu Akadēmiskā centra projekta kopainu, akcentēja, ka jau uzceltā Dabas un Zinātņu māja un topošā Rakstu māja būs kā zinību citadeles, kur vienkopus atradīsies visas LU lielākās fakultātes, savukārt nākotnē atbalsta un papildinošās funkcijas sniegs Sporta māja, Tehnoloģiju māja un Veselības māja.

Lai Akadēmiskais centrs pilsētvides infrastruktūrā ierakstītos “kā labi pieejama vieta”, projekta attīstībā nozīmīga loma ir sadarbībai ar pilsētu. Rektors I. Muižnieks ar gandarījumu norādīja, ka sadarbība ar Rīgas domi nav tikai uz papīra, bet atspoguļojas darbos: “Pilsēta ļoti domā līdzi, to ļoti labi jūtam.” Jau atklāts gājēju un velobraucēju tilts pār Kīleveina grāvi, kas savieno Torņakalna apkaimi ar Mūkusalas ielu, tiks izbūvēta Mūkusalas krastmalas promenāde, jauna tramvaja līnija, arī jaunā Torņakalna stacija atradīsies tuvāk LU Akadēmiskajam centram.

Savukārt, runājot par nepieciešamību pēc Tehnoloģiju mājas, rektors I. Muižnieks uzsvēra, ka šobrīd mūsu zinātnes atklājumiem tieši pietrūkst pārejas daļa no laboratorijas uz ražošanu, un Tehnoloģiju māja būs tā “smilšu kaste”, kur no abām pusēm “spēlēties” – tur notiks prototipēšana, eksperimentālo partiju sagatavošana, mērogošana utt. Galvenie virzieni, kuros strādās, būs jaunās biotehnoloģijas, materiālzinātnes, kvantu tehnoloģijas, medicīna, ieskaitot tās sasaisti ar fizikālo materiālzinātni, piemēram, izmantojot tādas iekārtas kā ciklotronu un jonu sinhrotronu, “kur iegūtie rezultāti ir lietojami uzreiz gan medicīnā, gan jaunu materiālu un zāļu radīšanā, kurus Latvijā pagaidām nav kur iegūt,” atklāja I. Muižnieks.

Noslēgumā par Akadēmiskā centra projekta realizāciju J. Ploks dalījās pārdomās, ka “mērķim un ambīcijām jābūt lielākām nekā domājam,” ar cerību, ka viss tiks uzbūvēts līdz 2030.–32. gadam. Savukārt I. Muižnieks ar iedvesmu secināja, ka gan augstākā izglītība, gan šis projekts ir tas, kas ceļ spārnos.

Raidījums TV24 ēterā skatāms katru otro svētdienu plkst. 21.00 ar atkārtojumu trešdienās plkst. 15.00 un ceturtdienās plkst. 11.00. Raidījuma “Alma Mater” diskusijas ir iespējams skatīties XTV.lv arhīvā.