Pētījums: Vai darbinieku vērtībām ir nozīme, izvēloties kandidātus lielo un mazo vadītāju amatiem?

Personām, kuras ieņem ar citu darbinieku uzraudzību vai vadību saistītus amatus, ir izšķiroša loma darba organizēšanā, kā arī svarīgo lēmumu pieņemšanā dažādos līmeņos – gan biznesā, gan valsts pārvaldē. Tomēr rodas jautājums: vai tie, kas ieņem vadošos amatus, patiešām ir tiem piemēroti, ja izvērtējums balstītos šo indivīdu personiskajās īpašībās?

Ar vadību un uzraudzību saistīto īpašību kodolu veido vērtības, kas atspoguļo attiecīgā cilvēka dzīves pamatprincipus. Tiek uzskatīts, ka atsevišķas vērtības īpaši sekmē efektīvu vadību (citiem vārdiem sakot – autentisko līderību). Piemēram, tādām vērtībām kā universālisms un labvēlība ir pozitīva korelācija ar vadības kvalitāti, savukārt citas vērtības, piemēram, vara (tieksme kontrolēt cilvēkus un resursus, iegūt augstu sociālo statusu)  ietver autokrātisku tieksmju veicināšanas risku.

Jaunajā pētījumā, kas publicēts IZA Darba ekonomikas institūta diskusijas rakstu sērijā  Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, Tartu Universitātes asociētais profeosors Jāns Masso (Jaan Masso) un Norvēģijas Biznesa skolas asociētais profesors Pērs Botolfs Maursets (Per Botolf Maurseth) apskata uzraudzības pienākumu saistību ar cilvēciskajām vērtībām, īpaši tām, kas ietekmē vadības kvalitāti un efektivitāti. Izmantojot Eiropas sociālā apsekojuma 7.–9. kārtas datus, pētījuma uzmanības centrā ir Baltijas jūras reģions, kas aptver trīs Baltijas valstis, četras Ziemeļvalstis, Poliju un Vāciju.

Šajās valstīs darbinieka izredzes kļūt par vadītāju sekmē tādas vērtībās kā sasniegumi un pašvirzība, atspoguļojot mērķtiecīgu tiekšanos pēc profesionāliem panākumiem, radošumu, kritisku domāšanu un neatkarīgu rīcību, – visas šīs īpašības ir ļoti vēlamas vadītājam. Tomēr jāņem vērā, ka šīs vērtības ietver arī autokrātiskas uzvedības potenciālu, īpaši izteikti tas konstatēts Igaunijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā un Vācijā, kur varas vērtība veicina nelabvēlīgu atlasi amatos, kuri saistīti ar vadību.

Teorija liek domāt, ka labvēlība un universālisms uzlabo vadības kvalitāti. Taču dzīvē labvēlība (kuras virzītājspēks ir izpalīdzība un rūpes par tuviem cilvēkiem), pozitīvi korelē ar izredzēm ieņemt vadošo amatu tikai Norvēģijā un Zviedrijā. Savukārt universālisms, kas sakņojas sapratnē, iecietībā, vienlīdzībā un dabas aizsardzībā, uzrāda negatīvu saikni ar citu darbinieku pārraudzību/vadību Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Vācijā, bet citur Baltijas jūras reģionā nav novērota būtiska saistība.

Izpētot saikni starp vadītāja vērtībām un padoto skaitu (kā vadības intensitātes rādītāju), atklājas, ka vērtības, kas sekmē vai traucē iespējamību ieņemt ar vadību saistītu amatu, līdzīgi ietekmē arī padoto skaitu.

Pētījums sniedz pārliecinošus pierādījumus gan par pozitīvu, gan negatīvu atlasi amatos, kuri saistīti ar citu darbinieku uzraudzību un vadību, apliecinot līdzšinējo pētījumu secinājumus, kuri liecina – vadītāju atlasē jāsaskaras ar problēmām, tostarp tādām kā vadītāju aizskaroša uzvedība.Tādēļ jāpārvērtē personāla atlases un promocijas procedūras, lai nodrošinātu vērtību saskaņotību ar efektīvo un autentisko līderību.