Ziņa
“Ikdienā, strādājot pilnu slodzi ģimnāzijā, studijās iegūtās zināšanas, varu izmantot mācot skolēnus. Reizēm man pat nebija jāgatavojas, jo, piemēram, lekcijas par aizvēsturi, par pilskalniem, varēju pasniegt 10. klasei. Izmantoju tos pašus projektus, tikai pārveidojot vieglākā formā. Kad studē un strādā, tu esi tajā apritē ar vienu asinsriti,” atklāja Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrantūras students un autors satori.lv Mikus Solovejs.
Runājot par praktisko pusi – par to vai maģistra grāds sniedz kādu pievienoto vērtību algas ziņā, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš uzsvēra: "Statistika rāda, ka bakalaura grāds dod vidēji par 50% lielāku algu nekā to var saņemt bez grāda, taču maģistrs dod vēl papildus 25–30%. Protams, tas nav tā, ka, pabeidzot skolu, uzreiz vari pieprasīt šādu paaugstinājumu, taču tev ir iespēja pierādīt, ka tu to vari izdarīt."
Par profesionālajām un akadēmiskajām zināšanām ar pārliecību pauda Ķīmijas fakultātes dekāns Jāzeps Logins, ka šobrīd augstākās izglītības vadībā tiek diskutēts, cik aplams ir šis iedalījums. "Ja parēķina to studiju daļu maģistra programmās – noslēguma darbs, kursa darbi, prakses – trešdaļa no visas programmas ir tiešā veidā saistīta ar profesionālo vidi. Maģistra studenti ir nobriedušāki, un viņi saprot, kas ir vajadzīgs un kas varbūt tajā brīdī nav nepieciešams profesionālajai pilnveidei, līdz ar to šī izaugsme ir intensīvāka tieši maģistra studijās."
Turpinot sarunu par profesionālo un akadēmisko izglītību, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens izcēla, ka fakultātē strādā ļoti daudz praktiķu, kas pasniedz augstā līmenī. "Līdz ar to viņi nav tik ļoti "sausi", bet sniedz daudz vairāk praktiskos piemērus, ar kuriem viņi paši saskaras ikdienā. Tie, kas nāk ar jau zināmu darba stāžu uz maģistrantūru, jau zina, tieši, ko viņi vēlas darīt. Un studiju procesā, veicot dažādus darbus, viņi var piestrādāt pie tā, kas viņus tieši interesē, un tas visticamākais būs ar papildus pielietojumu. Domāju, ka tas arī lielā mērā nosaka to maģistrantūras nozīmi."
Par studiju iespējām jaunajās LU ēkās Medicīnas fakultātes maģistra studiju programmas "Epidemioloģija un medicīniskā statistika" direktore Liliāna Civjāne akcentēja, ka "ir iespēja paņemt datoru uz to laiku, kamēr esi fakultātē un pēc tam to nodot, līdzīgi kā paņemt grāmatu bibliotēkā." Tāpat nav mazsvarīgi, ka daļa no kursiem notiek attālināti, kas cilvēkiem atvieglo dzīvi, ja darba dēļ nav iespējams izbraukāt.
Diskusijas laikā tika apspriesti praktiski jautājumi, kas saistīti ar studijām maģistrantūrā, biežākajiem izaicinājumiem un ieguvumiem, kā arī par to, kā tad maģistrantūras studijas atšķiras no bakalaura studijām. Pasākumu moderēja Artis Ozoliņš.
Pilns diskusijas “No bakalaura uz maģistru” ieraksts skatāms LU Facebook profilā vai Youtube kontā.
Uzņemšana LU maģistrantūras programmās notiks no šī gada 3. jūlija.