Ziņa
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Dabas mājā atklāta ekspozīcija "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: silicīti", kas turpina un papildina jau esošās: "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: ģipšakmens", "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: dolomīts" un "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: kaļķakmens".
LU Muzeja darbinieku veidotā jaunā ekspozīcijas daļa apskatāma LU Akadēmiskā centra Dabas mājā Torņakalnā, Jelgavas ielā 1, 3. stāva gaitenī pie 317. auditorijas.
Ekspozīcijas jaunizveidotajā daļā, kurā, līdzīgi kā iepriekšējās, kas veltītas tādiem vērtīgiem derīgajiem izrakteņiem kā ģipšakmens, dolomīts un kaļķakmens, pārstāvēti īpaši veidojumi, kas atklāti ap 350 miljonus gadu senajā devona perioda karbonātiežu slāņkopā. Šie jaunatklājumi ir silīcija minerālu, galvenokārt oksīdu, retāk hidroksīdu makrokristāliski veidojumi, kas reti sastopami Latvijas nogulumiežos. Tajos ‘’iekodētā’’ Zemes dzīļu informācija saglabājas miljoniem gadu un šodien ir pieejama izpētei. Turklāt to īstenā vērtība ir tajā, ka, pētot šos minerālu veidojumus, var noskaidrot Zemes vēstures seno ģeoloģisko periodu vides īpatnības, paleoģeoloģiskos un paleoekoloģiskos izmaiņu procesus.
Vērtīgākos un raksturīgākos akmens etalonparaugus ikviens šodien var apskatīt LU Dabas mājā. Daudzi īpašie silicītu paraugi, kuri saglabāti LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā, iegūti pateicoties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pasniedzēju un studentu vākumiem, kā arī atsevišķiem interesentu dāvinājumiem. Visi eksponētie silīcija minerālu paraugi ievākti Latvijā, un to zinātniskā nozīmība vēl pilnībā nav izvērtēta, tāpat kā to noderība arī praktiskiem mērķiem.
Lai gan ar apkopojošu zinātnisko terminu apzīmējamie silicīti literatūrā minēti un pētīti 20. gadsimta 60. - 70. gados (V. Grāvītis 1963, V. Sorokins 1963; 1979), izcila šādu veidojumu paraugu kolekcija no derīgo izrakteņu izstrādes vietām LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās nonākusi nesen, pateicoties ģeoloģijas jauno pētnieku, maģistratūras studentu (D. Vorobjova) un entuziastu neatlaidībai, zinātgribai, atklājumu impulsam.
Gan lielāko atrasto (lielāki par 30 cm), gan sīkāko (mazāku par 1 cm) silicītu veidojumu minerālais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs. Tajos atklāti kvarcs, kvarcīns, halcedons, opāls, lutecīts (?), kā arī nosaukto minerālu paveidi – ametists, citrīns, ahāts, krams. Novērojamas arī silicitizētas devona perioda dzīvnieku (brahiopidu, gastropodu, krama sūkļu) un augu (kramaļģu) fosīlijas.
Unikālie akmens paraugu atradumi, par kuriem vēl daudz neizzināta, atspoguļo jaunu pētījumu nepieciešamību, kā arī sniedz jaunu zinātnisko informāciju un var kalpot par pirmsākumu neatklāto Latvijas ģeoloģisko procesu izzināšanai, kuru vispusīgu pētniecību ir jāturpina.
Ekspozīciju sagatavoja eksperte V. Hodireva (e-pasts: vija.hodireva@lu.lv), dizains J. Komova.
Papildu informācija un konsultācijas par ekspozīciju: vija.hodireva@lu.lv
Ekskursijām un nodarbībām LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās Kronvalda bulv. 4, Rīgā pieteikties šeit.