Ziņa
Pianists, komponists un mūzikas skolotājs Artūrs Liepiņš uzskata, ka izcilam skolotājam jābūt ar īstu personību, ir jāpievērš uzmanība detaļām un jāiedrošina skolēni, atceroties, cik daudz tomēr viņi spēj. “Skolas laikā mīļākā skolotāja man bija ķīmijas skolotāja – viņa bija “traka”, toties man tas tieši likās interesanti. Salīdzinot ar citām skolotājām, viņa bija stingra, bet ar lielisku humora izjūtu. Visi no viņas baidījās, izņemot, protams, tos, kuri bija drosmīgi,” tā savu skolas laiku atceras Artūrs. Vaicāts, kāpēc pašlaik pats strādā skolotāja profesijā, viņš smejoties atbild: “Šoreiz mani palūdza. Man daļēji ir “pedagoga gēns”, bet man to ne pārāk bieži patīk izmantot. Varbūt man pietrūkst pacietības… Kopumā, man šķiet, ka man labi sanāk. Dažreiz gan ir grūti izturēt, jo bērni mēdz nemācīties mirkļos, kad es redzu, ka viņi var izdarīt vairāk, un tādēļ dažkārt viņiem neizdodas īstenot savu potenciālu.”
“Viņam jābūt drosmīgam, draudzīgam, inteliģentam, ne pārāk stingram un jāvada interesantas mācību stundas,” tā par skolotāja profesiju izsakās dvīņumāsas Sindija un Sanija Antānes, kuras satiktas uzreiz pēc starpnovadu skolēnu pašpārvalžu un jauniešu organizāciju apvienības “TAS.ES” sapulces. Sanija uzskata, ka vislielākie izaicinājumi, ar kuriem ikdienā sastopas skolotāji, ir bērnu motivēšana, dažādu atbilstošu uzdevumu izveide, kontroldarbu izstrāde un labošana. Sindijas domas ir ļoti līdzīgas: “Noteikti nav viegli visu dienu atrasties vienā telpā un klausīties skolēnu bļaušanā, kā arī katru nedēļu jāsastāda interesanta mācību programma, lai bērni ieklausītos un saprastu.”
Uzņēmējs un Talsu iedzīvotājs Ivo Māls nav nekad bijis skolotājs, tomēr ir apmācījis citus un turpina to darīt: “Neesmu skolotājs ar pedagoģisko izglītību, bet esmu mācījis komandas darbu un vadību. Man ļoti patika tas, ko es darīju. Ļoti daudz kas bija vērsts uz iedrošinājumu un uz pozitīvo lietu izcelšanu – tas atver daudz durvju un siržu. Cilvēki ir arī uzreiz gatavi uzklausīt jebko, ja redz, ka skolotājam rūp skolēni.” Viņš jaunajiem skolotājiem vēl: “Mīliet to, ko jūs darāt, un skolēni redzēs to – viņiem būs krietni vieglāk sekot līdzi mācību stundām. Strādājiet skolā tik ilgi, kamēr jūs patiesi vēlaties to darīt: ja jums darbs apnīk vai vairs nepatīk, ejiet prom, nemokiet sevi un nemokiet skolēnus! Bet, ja jums skolā patīk, tad noteikti turpiniet to darīt.”
Pārējās intervijas iespējams noklausīties “Mācītspēks” Youtube kanālā.
Līdz šī gada 2. aprīlim dažādu jomu profesionāļus ar jau iegūtu augstāko izglītību aicina pieteikties dalībai skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, lai darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Šogad īpaši pieteikties aicināti profesionāļi, kuri vēlas kļūt par latviešu vai otrās svešvalodas (vācu, franču u.c. valodu), kā arī STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Pēc veiksmīgi izturētas atlases katram no 100 topošajiem skolotājiem tiks piedāvāts pedagoga darbs kādā no Latvijas skolām.
Pieteikuma anketa un plašāka informācija par skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks” pieejama mājaslapā https://macitspeks.lv/, savukārt informācija par veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā pieejama https://esiskolotajs.lv/ .
Par projektu “Mācītspēks”
Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros.