Ziņa
“Šeit, Torņakalnā, mēs gribam likt pamatus nākotnei, ne tikai tajā izpratnē, ka attīstīsim Universitātes Akadēmisko centru ar ēkām, infrastruktūru un zaļās universitātes konceptu, bet mēs arī turpināsim īstenot LU misiju – strādāt gan Zinātnei, gan Tēvzemei un būt atvērtiem mūsu sadarbības partneriem gan tepat Pārdaugavas apkaimēs, gan Rīgā un arī visā Latvijā. Mūsu nosaukums ir Latvijas Universitāte, tas nozīmē, ka mums jāstrādā ne tikai konkurējot un sacenšoties par pasaules zinātnes sasniegumiem, piedaloties dažādos starptautiskos projektos, bet viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir paveikt visu to, ko mēs varam labu izdarīt uz vietas, lai palīdzētu gan sev, gan arī mūsu sadarbības partneriem – skolām un Latvijas izglītības sistēmai kopumā,” uzņemot viesus, nākotnes redzējumā dalījās LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
Tikšanās laikā viesiem bija iespēja uzzināt par LU daudzveidīgo piedāvājumu dažādām mērķauditorijām – skolēniem, jauniešiem, pieaugušajiem, visu to, kas ir saistošs Latvijas iedzīvotājiem un arī pašvaldību administrācijai, kuras rūpe ir iedzīvotāju piesaiste dzīvesvietai, nodarbinātība, apmierinātība un labizjūta. Izglītības iestāžu direktori iepazinās ar abām viedajām ēkām – Dabas māju un Zinātņu māju, kā arī ar bibliotēku piedāvājumu un daudzpusīgo tehnisko nodrošinājumu studentiem.
Kopīgajās sarunās tika apskatīti problēmjautājumi, arī tie, kuros vēl labāk varam sadarboties un meklēt risinājumus. Viena no būtiskām problēmām skolās ir jau zināmais skolotāju trūkums, īpaši STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) mācību priekšmetos. Ventspils valstspilsētas izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane dalījās pārdomās, ka pilsēta, risinot šo problēmu, sāka maksāt pēdējo kursu studentiem stipendijas, bet īsti nebija kam maksāt, jo STEM jomā ir maz studentu, kuri vēlētos būt pedagogi.
Visā valstī aktuālā jautājuma par STEM, kā arī par citos mācību priekšmetos trūkstošajiem skolotājiem, risinājumu iespējas LU saredz jau tuvākajā nākotnē – līdz ar trešās Akadēmiskā centra ēkas – Rakstu mājas – uzbūvēšanu, kur mājvieta būs teju visām sociālo un humanitāro zinātņu fakultātēm, arī LU skaitliski lielākajai – Pedagoģiijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei. Tad arī skolotāju sagatavošanā būs iespēja mijiedarboties ar Dabas un Ziņātņu māju, būs arī pieejama visa nepieciešamā jaunā infrastruktūra.
LU prorektore profesore Ina Druviete akcentēja: “Ar Rakstu māju mums izdosies īstenot to, kas ierakstīts mūsu stratēģijā – sadarbība, sinerģija, savstarpēja cieņa starp visu Universitātē pārstāvēto nozaru pārstāvjiem, jo tikai tā mēs varam radīt ko jaunu, jo tikai tā mēs varam radīt tādu akadēmisko vidi, kāda nepieciešama, lai iedvesmotu citus.”
Inovatīvi risinājumi, lai piesaistītu skolotājus, tiek meklēti arī Ventspils skolās. Tā Inga Bužaka, Ventspils 4. vidusskolas direktore, atklāja veiksmes stāstu, ka vidusskolas absolvents uzreiz pieņemts darbā par skolotāju un paralēli studē: “Puisis beidza vidusskolu un uzreiz kļuva par skolotāju, šo potenciālu mēs saskatījām, un viņš arī vēlējās mācīties par skolotāju. Ieguvumi no tā ir arī pieredzes bagātajiem skolotājiem, jo no viņa ir ko mācīties. Līdz ar to ieguvēji ir visi – gan esošie skolotāji, gan skolēni, gan arī vecāki.”
Lai gan visai izglītības sistēmai ir kopīgs uzdevums veidot inteliģentu, zinošu un atvērtu sabiedrību, tomēr ir uzdevumi, ko topošajam studentam jāieaudzina jau skolā. Uz to norādīja LU prorektors profesors Valdis Segliņš: “Ir dažas lietas, ko mēs vairs nevaram iemācīt, kas ir jāiemāca tikai skolā. Tas ir lūgums jums – par spīti visām tām eksperimentālajām lietām, kas pār mums nāk – tikai skolā var iemācīt valodu, tai skaitā rakstīšanu. Tikai skolā var iemācīt dzimtenes un novada mīlestību, lai pēc studijām jaunietis ar iegūtajām zināšanām atgrieztos un turpinātu attīstīt savu novadu, tikai skolā var iemācīt jaunietim lasīt, daudz lasīt. Jābūt sistemātiskai vēlmei pēc zināšanām, nevis dzīvošanai ar īstermiņa atmiņu. Tāpēc skolā iespējami daudz jāuztur jaunietī vēlmes atklāt, nevis aiziet vieglāko dzīves ceļu.”
Vēl viens tikšanās aspekts bija skolotāju, skolas direktoru apmierinātība un labizjūta, veicot atbildīgos darba pienākumus. Tāpēc pasākuma noslēgumā viesi tika iepazīstināti ar LU tālākizglītības programmām, kuras ir sagatavošanā un būs pieejamas pavasarī. Ineta Tamane stāstīja, ka redzot, ka “skolu direktori ir mazliet izdeguši, noguruši, ir sociālais spiediens no vecākiem, no sabiedrības, domājām, kā mēs varam savus pedagogus, direktorus “pabarot”, tāpēc mēs vērsāmies pie Universitātes ar lūgumu izveidot tādu ciklu, kas motivētu, iedvesmotu, lai viņi varētu noturēties, jo mums ir svarīgi, kā viņi jūtas, kā izskatās.”
Visi bija gandarīti par tikšanos, ka ir iegūts daudz plašāks skats par iespējām LU, par iezīmēto daudzpusīgo nākotnes sadarbību. Sindija Birziņa, Ventspils 2. pamatskolas direktore un arī Ventspils skolu direktoru padomes priekšēdētāja, uzsvēra: “Šajā tikšanās reizē mani ļoti uzrunāja tas, cik atvērti mūs uzņēma, ar motivāciju būt vairāk iekšā šajos procesos, pašiem sadarboties, ka mēs darām vienu kopīgu darbu – skolas, pamatskolas, pēc tam vidusskolas un augstskolas –, lai mēs, tiešām, sagatavotu šos Latvijas nākamos, izglītotos profesionāļus, kas mums tik būtiski ir vajadzīgi!” Un, atrodoties Zinātņu mājas 8. stāvā ar plašu panorāmas skatu uz Rīgu, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska atzina: “Šis brīnišķīgais skats un atvērtības sajūta ir kā simbolisks apstiprinājums, ka Universitāte ir visam atvērta. Direktori to stāstīs saviem skolotājiem, un skolotāji un skolēni atradīs ceļu pie jums.”
LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, pateicoties ventspilniekiem par vizīti un domājot jau par nākošo tikšanos, kas varētu noritēt vasarā, uzsvēra, ka LU vēl ir ļoti daudz, ko parādīt un iepazīt. Jo nav svarīgs attālums, ko varam rēķināt kilometros, bet svarīgi ir, kā mēs veidojam savstarpējās attiecības, un svarīgi ir tas, ka sadarbību veidojam, apzinot abpusējās aktualitātes, un pārliecinoši virzāmies uz attīstību.