LU Bibliotēkā aizritējis Justiniāna kodifikācijai veltīts pasākums

LU Bibliotēka ir aizsākusi tradīciju organizēt tematiskus pasākumus, kuros aicina LU pētniekus vai profesorus vēstīt par kādu viņiem aktuālu tematu, paralēli ļaujot izcelt Bibliotēkas krājumā esošus retumus vai vēsturiski nozīmīgus izdevumus.  

Šoreiz uzmanības centrā bija viens no nozīmīgākajiem romiešu tiesību avotiem – Justiniāna kodifikācija, kas vēlākos laikos kļuva pazīstama ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis.  

Pirmajā pasākuma daļā ar aizraujošu stāstījumu par romiešu tiesību vēsturi un attīstību, kā arī par Justiniāna kodifikācijas nozīmi dažādos vēstures periodos uzstājās tiesību zinātņu doktore un profesore Sanita Osipova. Profesores stāstījums klausītājiem ļāva saprast, kā pirms aptuveni 1400 gadiem radītā Justiniāna kodifikācija varēja tik fundamentāli ietekmēt romiešu tiesību recepciju un vēlākās Eiropas tiesību sistēmu un juridiskās izglītības attīstību. Ne velti prof. Osipova uzsvēra, ka Justiniāna kodifikācija ir “kontinentālās Eiropas juridiskā Bībele”, kuras tekstu viduslaikos ikvienam juridisko zinātņu studentam bija jāstudē un jāiemācās no galvas. 

Justiniāna kodifikācija ir romiešu tiesību avotu apkopojums, kas izveidots 529. gadā kā ērti lietojams krājums, iekļaujot tobrīd aktuālās tiesību normas, to tulkojumus un skaidrojumus. Kodifikācija ir nosaukta par godu tās veidošanas idejas autoram Bizantijas imperatoram Justiniānam I, kurš vēlējās izveidot vienotu, spēcīgu un tiesisku valsti. Likumu apkopošana un tai sekojošās tiesību sistēmas reformas palīdzēja uzlabot situāciju visā impērijā. Rezultātā būtiski samazinājās korupcijas risks un tika veicināts tiesiskums. Šo iemesla dēļ Justiniāns I arī ir iemantojis taisnīga valdnieka un atbildīga likumdevēja tēlu.

Oriģinālo kodifikācijas tekstu veidoja trīs daļas: Justiniāna kodekss, Digestas jeb Pandekti un Justiniāna Institūcijas. 12./13.gs. pievienoja arī ceturto daļu ar nosaukumu Justiniāna Noveles, kurā glosatori apkopoja pēc kodifikācijas darbu pabeigšanas izdotos likumus, jo tiesību sistēmas attīstība neapstājās arī pēc Justiniāna kodifikācijas izdošanas. Lai gan šajā ceturtajā daļā apkopoti arī Justiniāna I valdīšanas laikā izdotie likumi, oficiāli tā nav daļa no viņa kodifikācijas.

Prof. Osipovas stāstījumu papildināja ekspozīcija, kurā sanākušajiem bija unikāla iespēja ne tikai apskatīt, bet pašiem arī pārlapot senus un vērtīgus Justiniāna kodifikācijas izdevumus, kas iekļauti Bibliotēkas reto izdevumu kolekcijā. 

Kodifikācijas oriģinālā redakcija diemžēl nav saglabājusies, taču līdz mūsdienām ir saglabājušies neskaitāmi kodifikācijas noraksti, kā arī visa teksta vai kādas atsevišķas daļas izdevumi, kas laika gaitā tika laboti, saīsināti vai papildināti ar komentāriem un piezīmēm.  

Arī LU Bibliotēka lepojas ar to, ka mūsu retumu krājumā atrodas vismaz 15 dažādi Justiniāna kodifikācijas pilnā teksta vai tās daļu izdevumi. No tiem vērtīgākie trīs bija izstādīti apskatei.

Senākais LU Bibliotēkas krājumā esošais kodifikācijas izdevums

Codicis Justiniani amplissimum argumentum: Istum inter ceteros iusris cesarei libros utilissimu[m]: quippe qui materias legales & succincte: & co[m]pendiose referat: Rubricas: leges: & aute[n]ticas triplici sub indice complectentem tibi (si sapis) comparato / Lugduni [Lyon]: Impressus per Magistrũ Nicolaũ de Benedictis, [1509].   

• Izdevumā nav iekļauts pilnais kodifikācijas tekstu, bet tikai tā pirmā daļa – Justiniāna kodekss (Codex Justiniani). Justiniāna organizētie kodifikācijas darbi sākās tieši ar šī kodeksa sastādīšanu. Kodifikācijas pirmajā daļā ir iekļauti no vairāki tūkstoši tā dēvēto imperatora konstitūciju, kuras kodifikācijas darbu laikā tika apkopotas un saīsinātas, lai kodeksā iekļautu tikai aktuālās tiesību normas 
• Šim izdevumam dots nosaukums Codicis Justiniani amplissimum argumentum jeb “Visplašākie Justiniāna kodeksa komentāri”. Komentāru autors nav norādīts, taču teksta ievaddaļā ir atzīmēts, ka pirmā kodifikācijas daļa, proti, Justiniāna kodekss, ir viena no noderīgākajām likumu grāmatām, jo tajā likumi ir apkopoti, īsi un konkrēti. Kodeksa teksts drukāts latīņu valodā, papildus iekļauti arī komentāri un vairāki jēdzienu rādītāji 
• Teksts iespiests divkrāsains: virsraksti gaiši sarkanā krāsā, pamatteksts melnā. Tekstu papildina ornamentāli rotājumi
• LU Bibliotēkas krājumā grāmata nonāca kā dāvinājums no LU Tautsaimniecības un tiesību zinātnes fakultātes privātdocenta Nikolaja Kohanovska (1870 – 1966), kā arī satur vairāku agrāko īpašnieku ierakstus un piederības zīmes 

Dionīsija Gotofreda (Dionysius Gothofredus) sagatavotie izdevumi

Justiniāna kodifikācijas izdošanas vēsturē, īpaši Rietumeiropā, nozīmīga loma ir franču juristam, humānistam un tiesību zinātņu profesoram D. Gotofredam (1549 – 1622).  

Viņš veica ne tikai kodifikācijas apkopošanu un izdevumu sastādīšanu, bet arī rakstīja komentārus, tāpēc viņa devums Justiniāna kodifikācijas apguvē un saglabāšanā ir nozīmīgs, kā arī tiek uzskatīts par vienu no viņa kā tiesību zinātnieka lielākajiem sasniegumiem.  

Pirmajam izdevumam 1583. gadā D. Gotofreds deva nosaukumu "Corpus Iuris Civilis", kas mūsdienās arī ir vispazīstamākais Justiniāna kodifikācijas nosaukums. 

D. Gotofreda sastādīto Justiniāna kodifikāciju atkārtoti izdeva teju 20 reizes. Vairāki izdevumi publicēti arī pēc sastādītāja nāves, pievienojot jaunus komentārus un piezīmes. 

LU Bibliotēkas krājumā atrodami vairāki D. Gotofreda sastādīti un komentēti dažādu romiešu likumu izdevumi. Starp tiem ir arī vairākas Justiniāna kodifikācijas.  

Corpvs ivris civilis / Dionysius Gothofredus recognitum, editio 3. Sancti Gervasii [a Paris]: impensis hæred. Eustathij Vignon, 1606.  

• LU Bibliotēkas krājumā atrodams viens no senākajiem D. Gotofreda sastādītajiem Justiniāna kodifikācijas izdevumiem kurā iekļauti arī viņa komentāri un piezīmes 
• Tas ir 3. papildinātais un labotais kodifikācijas izdevums, kas iznācis vēl sastādītāja dzīves laikā, papildinot to ar jauniem komentāriem, kā arī labojot teksta izkārtojumu un tulkojumu 
• Izdevums iesiets vienkāršos ādas vākos un, salīdzinot ar pārējiem ekspozīcijā iekļautajiem, ir neliela izmēra. Titullapu grezno krāšņs dekoratīvs rāmis un nosaukums divās krāsās dažāda lieluma burtiem, savukārt pats kodifikācijas teksts un komentāri iespiesti sīkā drukā, divās kolonās un bez īpašiem rotājumiem

Corpus juris civilis, pandectis Ad Florentinum archetypum expressis, institutionibus, codice et novellis: addito textu Græco, ut & in Digestis & Codice, Legibus & Constitutionibus Græcis, cum optimis quibusque Editionibus collatis / cum notis integris, repetitae quintum praelectionis, Dionysii Gothofredi. Amstelodami [Amsterdam] : apud Joannem Blaeu, Ludovicum & Danielem Elzevirios ; Lugduni Batauorum [Leiden]: apud Franciscum Hackium, 1663. 

• Izdevuma sastādītājs ir holandiešu jurists Simons van Leuvens, 1625? – 1682 (Simon van Leeuwen), kurš D. Gotofreda apkopoto kodifikācijas tekstu un viņa komentārus papildināja ar citu pētnieku komentāriem. Izdevumā iekļautas visas četras kodifikācijas daļas latīņu valodā un atsevišķas sadaļas grieķu valodā  
• Šo izdevumu unikālu padara kāda iepriekšēja īpašnieka piezīmes sīkā rokrakstā, kas atrodamas uz lapu malām. Titullapā redzami vairāki īpašuma ieraksti. Vienīgais, kuru iespējams atšifrēt, ir vācbaltu izcelsmes jurista un vēsturnieka Hermaņa fon Bruininga, 1847-1927 (Hermann von Bruiningk) ieraksts, kas datēts ar 1867. gadu Tartu 
• Izdevums ir lielformāta – 40 cm augsts, teju 10 cm biezs un sastāv no ~ 1660 lapaspusēm. Iesiets izturīgos vākos, kas klāti ar smalkiem dekoratīviem elementiem, savukārt tekstā iekļauti salīdzinoši nedaudz rotājumi. Neskatoties uz to izdevuma tipogrāfiskā kvalitāte ir acīmredzama. Pats kodifikācijas teksts ir novietots divās centrālās kolonās, kuras vienu no otras atdala vertikāla līnija. Tekstu papildinošie komentāri drukāti mazākā fontā un novietoti teksta malās. Jāņem vērā, ka šāds iespieduma veids prasījis daudz pūļu, jo burtlicim katra drukājamā lapa bija jāsaliek ar roku 
• Vienīgais krāšņais rotājums redzams pirms titullapas. Tas ir greznas gravīras iespiedums. Gravējumā uz antīkas arhitektūras fona attēlota Temīda jeb taisnas tiesas alegorija kopā ar tai raksturīgajiem atribūtiem. Tā novietota virs medaljona ar kodifikācijas autora imperatora Justiniāna I portretu. Abās pusēs izdevuma nosaukumam novietotas divu sieviešu figūras, kuras pēc klāt pievienotajiem atribūtiem iespējams atpazīt kā zināšanu un darba alegorijas. Iespieduma apakšējā daļā redzams pārpilnības rags, romiešu dieva Merkura spārnotā ķivere un kaducejs, kā arī enkurs. Savukārt augšējā daļā attēloti vairāki ar Romas impēriju saistīti priekšmeti. Kā gravējuma autors ir parakstījies “C. van Dalen”, kas iespējams ir slavenais holandiešu gravētājs Kornēlijs van Dalens (Cornelis van Dalen)
• Izdevuma titullapa, salīdzinot ar grezno gravējumu, ir vienkārša – nosaukums iespiests vienkrāsains, taču izmantojot dažādu burtveidolu. Zem nosaukuma centrā ornamentālā rāmī iespiest attēls ar saullēktu (vai saulrietu) un latīņu teksts  
• Konkrētais izdevums izceļas ne tikai teksta un tā iesējuma kvalitātes, bet arī izdevēja dēļ, jo tas ir izdots slavenajā holandiešu izdevniecībā "Elzevīrs", kas 17. gadsimtā dominēja Eiropas grāmatizdevēju aprindās
• Tas ir iespaidīgs 17. gadsimta grāmatniecības kvalitātes paraugs, kuru iegādāties bez šaubām varēja tikai kāds ļoti turīgs cilvēks. Izdevuma augstā kvalitāte simboliski norāda uz Justiniāna kodifikācijas lielo nozīmi Rietumeiropas tiesību nozares vēsturē 

Izmantotie avoti: 

Osipova S. Justiniāna kodifikācija. Nacionālā enciklopēdija.  

"Gloss" to "Gordon, Charles George". Encyclopaedia Britannica (11th Ed.) Vol. 12, Slice 2, p.171.  

Pardo, A. J. C., Restrepo J. Z. THE CORPUS IURIS CIVILIS: THE MOST IMPORTANT COLLECTION OF ROMAN LAW. Clásicos UR, 03.09.2013. Universidad del Rosario.