Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija atbalstīs Baltijas valstu tehnoloģiju pārneses jomas attīstību

Konferences gaitā parakstīti sadarbības memorandi starp WIPO un Baltijas valstu Nacionālajiem Tehnoloģiju pārneses biroju tīkliem par turpmāku sadarbības paplašināšanu. No Latvijas puses memorandu parakstīja Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Indriķis Muižnieks.

"Šajā memorandā norādītās turpmākās sadarbības jomas ir pētnieku un tīkla dalībnieku prasmju un iemaņu stiprināšana, palīdzība intelektuālā īpašuma aizsardzībā un intelektuālās un zinātniskās jaunrades rezultātu pārnese no akadēmiskajām aprindām uz rūpniecību un sabiedrību,” pēc memoranda parakstīšanas sacīja Marko M. Alemans, WIPO ģenerāldirektora padomnieks, atbildīgais par palīdzību dalībvalstīm intelektuālā īpašuma un inovāciju ekosistēmu attīstībā.

LU rektors I. Muižnieks konferencē uzsvēra jau ilglaicīgās LU sadarbības ar WIPO nozīmi un  ka tieši ar WIPO atbalstu jau 1997. gadā Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcijai (LMKK) tika piešķirts Starptautiskas deponējošas iestādes statuss (International Depositary Authority) mikroorganismu deponēšanai saskaņā ar Budapeštas “Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisku atzīšanu patentu procedūras nolūkā”. Pēc šī statusa piešķiršanas LMKK, pildot starptautiskās saistības, ir pieejama jebkuram deponētājam ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē.

“Zinātniskās institūcijas, tostarp, LU ir jaunu izaicinājumu priekšā, kas saistīti ar jaunu un ne vienmēr patentējamu intelektuālā īpašuma objektu rašanos, un jārod risinājumi šī intelektuālā īpašuma aizsardzībai un komercializācijas veicināšanai,” norādīja LU rektors, minot arī LU ilgtspējas plānus saistībā ar Tehnoloģiju mājas izbūvi LU Akadēmiskajā centrā, kas viennozīmīgi būs Baltijas mēroga jaunu inovāciju rašanās centrs.

Latvijas Patentu valdes direktora vietnieks Ēriks Rēķis uzrunā konferences dalībniekiem savukārt sacīja: “Mūsdienās inovācijas un tehnoloģiju pārnese ir būtiskas katras valsts un sabiedrības attīstībai un labklājībai. Nacionālie centri ir dzinējspēks jaunāko zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu efektīvai izmantošanai. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses atbalsta struktūras Baltijā darbojas, lai sniegtu stimulus, iedrošinājumu un palīdzību izgudrotājiem, uzņēmējiem un inovatīviem uzņēmumiem, kā arī komercializētu jaunus izgudrojumus, produktus un pakalpojumus. Mūsu sadarbība ir efektīvākais veids, kā gūt nepieciešamo informāciju, zināšanas un praktiskās iemaņas tehnoloģiju pārneses un intelektuālā īpašuma jomā.”

Kā norādīja viena no konferences organizatorēm, Lietuvas Republikas Valsts Patentu valdes direktore Irina Urbone, lai zinātniskie pētījumi un to rezultāti tiktu mērķtiecīgāk izmantoti sabiedrības labā, nepieciešams stiprināt zināšanu un tehnoloģiju nodošana un intelektuālā īpašuma pārvaldība. "Nesenā WIPO aptaujā, kurā piedalījās zinātnieki, pētnieki un TTO tīklu dalībnieki no 88 valstīm, atklājās, ka viens no šķēršļiem pētniecības komercializācijai un tehnoloģiju nodošanai ir ierobežotie stimuli. Tāpēc, lai aktivizētu patentēšanas, intelektuālā īpašuma aizsardzības un zinātnisko pētījumu komercializācijas posmus, ir jārada konkrēti pasākumi un stimuli, kas motivē zinātniekus aktīvāk iesaistīties”, sacīja I. Urbone.

Tāpēc šī gada sākumā tika izveidots Baltijas TTO tīkls, kas ir pirmais šāds tīkls pasaulē un kura mērķis ir veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, dalīties savā starpā ar informāciju un ar sabiedrību, kā arī veidot profesionālas attiecības ar ārvalstu tīkliem un partneriem. No 2020. gada Lietuvā darbojas piecu valstu augstskolas apvienojošs tīkls "TTO Lithuania".

Konferencē piedalījās Baltijas TTO tīklā ietilpstošo augstskolu rektori un pārstāvji no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kā arī Baltijas valstu patentu biroju vadītāji. Pasākumā ne tikai dalījās pieredzē tehnoloģiju pārneses centru tīkla izveidē, tika runāts par inovāciju ekosistēmu stiprināšanu Baltijas reģionā, bet arī tika parakstīts memorands, uz kura pamata PINO sniegs ekspertu palīdzību Baltijas TTO tīklam.

Foruma dalībnieki sprieda par visnotaļ ambicioziem mērķiem. Piemēram - kā Baltijas Tehnoloģiju pārneses biroju tīklam kļūt par pamanāmu, radošu spēlētāju pasaules tehnoloģiju pārneses laukumā. Vērtēja intelektuālā īpašuma lomu biotehnoloģijā, tā nozīmi akadēmisko iestāžu darbībā un citus būtiskus jautājumus.