Iznācis „Latviešu valodas dialektu atlants. Morfoloģija II. Sintakse”

Karšu elektronisko versiju izstrādājušas, papildinājušas un precizējušas Anete Daina, Elizabete Laura Punka un Liene Markus-Narvila. Darba tehniskajā sagatavošanā piedalījušās Anete Daina un Daira Vēvere. Kopsavilkumu angļu valodā tulkojis Guntars Dreijers. Recenzenti: Dr. philol. Alberts Sarkanis un profesore Dr. philol. Vilma Šaudiņa.

Šajā sējumā ievērojama vieta ierādīta darbības vārda dažādām formām. Te varam uzzināt, ka, piemēram, Lejaskurzemē, Ziemeļlatgalē, Dienvidlatgalē un Sēlijā darbības vārdu pagātnes formas var beigties ar -ava (runava, me̹lava), vēlējuma izteiksmi var izteikt ar dažādām galotnēm katrai personai (es ietum, tu ietim, viņš, viņa, viņi, viņas ietu, mēs ietumem, jūs ietumet), daudzviet Vidzemē un Latgalē saglabājusies darbības vārda forma supīns aiz virzības darbības vārdiem (iesim siena pļautu). Sējumā atspoguļotas arī dažas apstākļa vārdu formas, piemēram, lēti, taisni, lībiskajās izloksnēs ir lē̦t, taisn, Latgalē un daļā Vidzemes – lieši, taišņi, bet Dienvidlatgalē – lātai, taisnai; apstākļa vārdi kā, tā augšzemnieku dialektā var skanēt kā kuo, tuo, kai, tai, kei, tai.

Nozīmīgas ir sējumā ievietotās 12 sintakses kartes, kuras atspoguļo dialektiem raksturīgākās sintaktiskās īpatnības. Tā, piemēram, Valmieras pusē var iet nevis pēc ūdens vai piena, bet gan iet ūdenī vai pienā, braukt nevis pēc malkas, bet gan braukt malkā; var trūkt naudas vai trūkt nauda; vietumis Kurzemē un Zemgalē runā aka nav viegli rakt, arī ak nav viegl rakt (lībiskajās izloksnēs).

Būtībā „Latviešu valodas dialektu atlants (Leksika, Fonētika un Morfoloģija I” ir visas tautas darbs. Materiālu vākšanā no gandrīz 500 Latvijas izloksnēm piedalījušies ne tikai valodnieki, bet arī studenti, skolotāji, kultūras darbinieki, iztaujājot simtiem vietējo iedzīvotāju par viņu valodu.

Atlants izdots ar projekta „Jauna pieeja latviešu ģeolingvistiskajos pētījumos: atvērtie dati” atbalstu, un to var aplūkot LU e-resursu repozitorijā.