Seminārā diskutēs par Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz Eiropas Savienību

Pasākuma runātāju vidū būs Eiropas un Kanādas eksperti un praktiķi. Pasākumu organizē Latvijas Universitāte (LU) un Karltonas Universitāte (Otava, Kanāda) Žana Monē ES un Kanādas tīklojuma ietvaros (www.carleton.ca/caneunet), kuru Latvijā pārstāv LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs.

Semināri notiks daļēji klātienes (30.09.2022.) un tiešsaistes (29.09. un 6.10.2022.)  formātos angļu valodā. Lai saņemtu Zoom saiti uz izvēlēto semināra dienu, nepieciešams reģistrēties. Semināri notiks trijās dažādās dienās, kas nepieciešams, lai pielāgotos laika joslu atšķirībām. Interesenti var neierobežoti piedalīties šajos semināros tiešsaistē, bet, lai saņemtu Zoom saiti, nepieciešama reģistrēšanās uz katru konkrēto semināra paneli.

Situācijas izklāsts

Krievijas neizprovocētais uzbrukums Ukrainai ir  karš, kas iezīmē Eiropas drošības sistēmas, kādu mēs to pazīstam kopš Otrā pasaules kara beigām, sabrukumu un neizbēgamu pārveidi. Pašreizējās drošības sistēmas pamatprincipi, piemēram, teritoriālās integritātes ievērošana un civiliedzīvotāju aizsardzība kara laika situācijās, vairs nav spēkā. Primārā motivācija pēckara Eiropas integrācijas projektam bija radīt apstākļus, kas novērstu jauna kara izcelšanos Eiropā, balstoties uz ekonomiskās savstarpējās atkarības, liberālo demokrātisko vērtību, tiesiskuma un labas pārvaldības principiem. Šie principi un ES centieni tos piemērot attiecībās ar Krieviju ir izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu mieru ES kaimiņvalstīs.

Militārais konflikts ir izaicinājis Eiropas Savienību pastiprināt savas drošības un militārās spējas, kā arī pieņemt striktu nostāju ES, tās dalībvalstu un partnervalstu drošības interešu aizstāvēšanai. Lai gan NATO un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir uzņēmušās vadošo lomu, atbalstot Ukrainu tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju, ES un tās dalībvalstis arī ir spērušas soli uz priekšu, sniedzot militāro un humāno palīdzību, ieviešot plašas un saskaņotas sankcijas pret Krieviju, uzņemot miljoniem ukraiņu, kas bēg no konflikta, kā arī ar diplomātiskajiem centieniem palīdzot likt pamatu savstarpēju sarunu risinājumam, un Ukrainas un Moldovas kā ES kandidātvalstu uzņemšanai.*

PROGRAMMA

1. diena: ceturtdiena, 29. septembris, 10:00–12: 00 EST (Otava)/16:00-18:00 (Brisele)/17:00-19:00 (Rīga)

(10:00 Otava/16:00 Brisele/17:00 Rīga)

Ievada uzruna (tiešsaistē)

Toms Rostoks, LU asociētais profesors

Atklāšanas uzruna:

Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

(10:30 Otava/16:30 Brisele/17:30 Rīga)

1. panelis - Eiropas drošības režīma sabrukums? Kā esam pie tā nonākuši? (tiešsaistē)

Šīs panelis analizēs plašāku vēsturisku skatījumu uz drošības situāciju Eiropā Krievijas-Ukrainas kara kontekstā.

Priekšsēdētāja: Džoana DeBardelebena, Karltonas Universitātes profesore, Jean Monnet tīkla koordinatore ES un Kanādas attiecību jautājumos

Dalībnieki:

Toms Rostoks, LU politikas zinātnes katedras asociētais profesors; Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors

Aleksandra Gheciu, Otavas Universitātes Valsts pārvaldes un ārlietu skolas profesore

Toms Keisjē, Starptautisko attiecību lektors, Briseles Starptautisko studiju skola, Kentas Universitāte

2. diena: piektdiena, 30 septembris, 9:00-12:15 (Otava)/15:00-18:15 (Brisele)/16:00-19:15 (Latvija)

(9:00 Otava/15:00 Brisele/16:00 Rīga)

2. panelis - karš Ukrainā un Eiropas stratēģiskā autonomija (hibrīdformāts ar klātienes paneli Latvijas Universitātē).

Šis panelis izvērtēs Krievijas-Ukrainas kara ietekmi uz debatēm par ES stratēģisko autonomiju.

Priekšsēdētājs: Toms Rostoks, Latvijas Universitāte

Dalībnieki:

Giedrius Česnakas, Politikas zinātņu departaments, Ģenerāļa Jonas Žemaitis Lietuvas militārā akadēmija

Alain de Neve, Karaliskā Augstākā aizsardzības institūta (RHID) Drošības un aizsardzības studiju centra (CSDS) vecākais pētnieks, Beļģija

Viljārs Vēbels, pētnieks, Baltijas aizsardzības koledža, Tartu, Igaunija

Ieva Karpavičūte, asociētā profesore, Lietuvas un Vītauta Magnusa universitātes Ģenerāļa Jona Žemaitis kara akadēmija.

2.panelis daļēji notiks klātienē Latvijas Universitātē, Rīgā. Interesentiem, kuru vēlas piedalīties seminārā klātienē, lūdzam reģistrēties, rakstot pasākuma organizatoriem uz zane.zeibote@lu.lv.

(10:45 Otava/16:45 Brisele/17:45 Rīga)

3. panelis – sankciju režīms: efektivitātes novērtēšana (tiešsaistē)

Šī paneļa eksperti izvērtēs sankciju efektivitāti, turpmākās transatlantiskās vienotības nākotni un salīdzinošo perspektīvu attiecībā uz sankciju režīmu.

Priekšsēdētāja: Tatjana Muravska, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte

Dalībnieki:

Krina Vjus-Miljusevic, asociētā profesore, Eiropas, Krievijas un Eirāzijas studiju institūts, Karltonas universitāte

Līga Andersone, padomniece, ārējo attiecību padomnieku darba grupa (RELEX) - Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ES

Klāra Portela, Valensijas Universitāte, Spānija

Deins Roulends, Karltonas universitātes Normana Patersona starptautisko lietu skolas profesors

3. diena: ceturtdiena, 6. oktobris, 9:00-12:00 (Otava 16:00-19:15)/15:00-18:15 (Brisele) 16:00-19:15 (Latvija)

(9:00 Otava/15:00 Brisele/16:00 Rīga)

4. panelis — Sadarbība enerģētikas jomā: kara ietekme uz Eiropas energoapgādes drošību un politiku — transatlantiskais elements (tiešsaistē)

Šī ekspertu grupa izvērtēs kara ietekmi uz Eiropas energoapgādes drošību, ES un dalībvalstu reakciju un transatlantiskās sadarbības lomu šā jautājuma risināšanā.

Priekšsēdētāja: Džoana DeBardelebena, Karltonas universitāte

Dalībnieki:

Mišela Knota, Tehniskās universitātes Darmštates politikas zinātnes institūta profesore

Reinis Āboltiņš, pētnieks, Energosistēmu un vides institūts, Rīgas Tehniskā universitāte

Miranda Šreura, Minhenes Tehniskās universitātes Bavārijas pārvaldības skolas profesore

Petra Dolata, Kalgarijas Universitātes vēstures katedras asociētā profesore

Luka Ratti, asociētais profesors starptautisko attiecību vēsturē, svešvalodu, literatūras un kultūru katedra un viesprofesors starptautiskajās attiecībās, politisko zinātņu katedra, Romas Universitāte III.