Kā skolotājiem sagatavoties 1. septembrim? Ieteikumos dalās izglītības jomas pārstāvji

“Domājot par jauno mācību gadu, ir dažādas emocijas. Vispirms, ir zināms satraukums par to, kādi būs skolēni – vai paaugušies sociāli, emocionāli, garīgi un fiziski –, un kādi būs viņu nodomi attiecībā uz mācīšanos. Tāpat zināms satraukums ir par iespējamiem ierobežojumiem mācībām klātienē – tie nepieciešamības gadījumā tiks replicēti vai arī pielāgoti – tādi, kas atvieglos, nevis ierobežos manas kā skolotāja un skolēnu brīvības izvēlēties mācīšanās formas. Pats jaunajai sezonai esmu gatavs un droši varu teikt kolēģiem “Laimīgu jauno gadu!”, jo ir skaidri gan sasniedzamie rezultāti, kritēriji un manas kā skolotāja darbības katram tematam, ko mācīšu šajā mācību gadā. Visbeidzot, sagatavoties var un vajag, bet jāatceras, ka ne visu izdosies īstenot un vienmēr jābūt plānam B, un, protams, jāizmanto profesijas priekšrocība – brīvi un radoši izmantot dotās iespējas, tiesības un brīvības radošajai pašizpausmei kā profesionālajā, tā privātajā dzīvē,” savas pārdomas pirms 1. septembra komentē Edgars Bērziņš,Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes izglītības zinātņu doktorants, stundu pasniedzējs, kā arī starptautiskās vidusskolas “Ekziperī” Humanitārā departamenta vadītājs.

Savukārt Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece, Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Skolotājs” direktore, atzīst: “Parasti gatavošanās nākamajam studiju gadam sākas jau pavasarī, kad tiek plānotas lekcijas un konferences. Bieži domāju, ka neesmu īsti tas pareizais piemērs, jo vasarās daudz laika veltu darbam, rakstu zinātniskas publikācijas, projektu pieteikumus, pārskatu lekciju pierakstus u.c. Sazinos un tiekos ar saviem studentiem, kuri paralēli studijām strādā, tāpēc tikai vasarā var pieķerties sava noslēguma darba izstrādei. Vienlaikus būtiski ir atrast laiku sev un kaut kur pabūt kopā ar draugiem. Jau 10 gadus man ir ikvasaras rituāls – nedēļu pavadīt Pāvilostā. Man patīk garas pastaigas gar jūru, interesantu akmentiņu lasīšana, dzintaru meklēšana. Vēl, gatavojoties jaunajam gadam, es iegādājos drukātas grāmatas,  izbaudu jaunas grāmatas smaržu, lapu pāršķiršanas burvību. Tās ir grāmatas, kuras mani iedvesmo darbam.”

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore un studiju programmas “Angļu un vācu valodas skolotājs” vadītāja Anita Auziņa arī uzsver nepieciešamību parūpēties par savu labsajūtu: “Mācību laikā mēs ļoti daudz laika pavadām telpās, tāpēc ir labi vēl pakavēties, pabūt dabā, pie jūras vai čalojoša strauta, varbūt mežā. Katram ir sava spēka vieta, kurā “uzpildīties” un bagātināties. Augusts ir mēnesis, kad var baudīt zvaigžņu lietu, to noteikti iesaku piedzīvot. Savukārt, uzsākot jauno mācību cēlienu, rosinu ieplānot nesteidzīgas pastaigas svaigā gaisā. Reizēm pat neliela pastaiga no mācību iestādes uz mājām ļauj nevilšus rasties brīnišķīgām idejām nākamo dienu stundām. Pāri visam aicinu izvēlēties darīt savu darbu ar prieku un atcerēties, ka laba diena sākas ar labu nakti, kas veltīta atpūtai, nevis stundu plānošanai.”

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs un skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” kurators Edgars Plētiens atzīst, ka vasara ir gandrīz tikpat intensīva kā mācību gads, taču, domājot par jauno semestri, laika grafiks un kārtība ir viņa uzticamākie instrumenti ikdienas vadīšanā un sakārtošanā: “Pirmkārt, kā teiktu Agata Kristi slavenā izmeklētāja Erkila Puaro vārdiem: svarīga ir kārtība un metode. Proti, svarīga ir pieeja lietām, ko darām, un izvēlēti pareizie instrumenti, kā mēs tās darām. Otrkārt, svarīga ir sabalansēta ikdienas rutīna. Treškārt, svarīgi ir ieviest darba dienu plānotāju (tādu, kur vajag rakstīt; ar roku vai digitāli – tam nav nozīmes). Ceturtkārt, ir svarīgi saprast, kas man dod spēku un enerģiju, kad es šīs konkrētās lietas darīšu. Ja man patīk fiziski strādāt, tad jautājums – kad es to darīšu? Ja visu neieplānojam, tad lēnām pienāk tukšuma sajūta. Principā organisms ir gudrs: tas parasti priekšā pasaka, kas ir nepieciešams – miegs, kaut kas salds, aktīva izkustēšanās vai mierīga pasēdēšana.”

Sabīne Vīksne-Krivenceva, mākslas studijas “SPIID” vadītāja, projekta “Mācītspēks” kuratore iesaka katram atrast veidu, kā “uzlādēt” iekšējās baterijas, lai skolas laikā jauda tik ātri neapsīkst: “Pirmajā vietā noteikti ir atpūta un spēcinošās lietas, kuras dos enerģiju skolas laikā – laiks ar ģimeni, pabūšana pie dabas, iespējams, ja resursi ļauj – arī kāds tuvāks vai tālāks izbrauciens, lai nomainītu vidi un būtu lielāks prieks atgriezties ierastajā ikdienā.”

Ilze Lesiņa, Dobeles Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, līdzīgi kā citi kolēģi darbu skolā atsāk jau vasarā, taču, viņasprāt, gatavošanās jaunajam mācību gadam ietver arī mērķtiecīgu atpūtu: “Tverot sauli, dārza, meža, purva labumus, jūras viļņus, saules rietus ezerā, aktīvu sportošanu, kopā būšanu ar ģimeni un bērniem, un visu, ko ikdienu var no dzīves ņemt. Manā izpratnē gatavoties jaunam darba cēlienam nozīmē veltīt laiku sev un saviem tuvākajiem, baudot dabas krāšņumu, veltes, ko tā sniedz, un mērķtiecīgi darbojoties ar to, kas sagādā prieku un gandarījumu. Saviem kolēģiem pirms jaunā mācību gada noteikti ieteiktu vispirms parūpēties par sevi – veltot laiku tam, kas patiešām sagādā prieku. Iegūtās pozitīvās emocijas kā krāšņi attēli mazā bilžu rāmītī būs tās, kas stiprinās laikā, kad būs grūti, jutīsimies paguruši un darbs šķitīs kā nebeidzams ritenis. Tāpēc arī tad, ja uzsāktas darba gaitas, pēc darba var pagūt aizbraukt nopeldēties, iziet garā pastaigā, aizbraukt pasēņot.”

Dr. psych. Liena Hačatrjana, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētniece, novēl ikvienam skolotājam atcerēties parūpēties par sevi un noķert vasaru aiz astes: “Es iesaku, pirmkārt, darīt kaut ko radošu (gleznot, zīmēt, muzicēt, rakstīt vai jebko citu – galvenais, lai pats esi radītāja lomā), lai “atslēgtos” no ikdienas. Otrkārt, iesaku kaut ko fiziski aktīvu (skriet, peldēt, braukt ar riteni vai pastaigāties) – uzskatu, ka fiziskā labsajūta ir ļoti būtiska, lai pilnvērtīgi strādātu. Treškārt, es iesaku baudīt kaut ko radošu, citu cilvēku radītu (mūzika, māksla, grāmatas utt.), kā arī mēģināt paslinkot – būt vienkārši mirklī un neko nedarīt, jo to, manuprāt, esam kaut kā lielajā skrējienā piemirsuši un pat vairs nemākam.”

Par projektu “Mācītspēks”
Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Pieteikuma anketa un plašāka informācija par projektu “Mācītspēks” un citām pedagoģijas studiju iespējām pieejama www.esiskolotajs.lv. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros.