Ziņa
“Protams, ne "Oskars", bet, manuprāt, tuvu tam, cik šajā šaurajā lauciņā tas varētu būt. Būtiska atšķirība – šajā gadījumā šī balva ir vēl vairāk daudzu cilvēku pūļu un talanta rezultāts: liels paldies visiem maniem mentoriem un kolēģiem no Latvijas Universitātes, Stonija Bruka universitātes un Friča Habera Institūta,” J. Timošenko komentē balvas saņemšanu sociālajos tīklos.
Viņa kolēģis, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) vadošais pētnieks profesors Vjačeslavs Kaščejevs Twitter uzrakstījis: “Latviešu "mini-Nobelis"! Rentgenspektroskopijas nozares augstāko apbalvojumu piešķir reizi 3 gados un šogad to saņem Jānis Timošenko! Kādreiz mans students un līdzautors, tagad – pasaules vadošais zinātnieks un kolēģis bakalauru apmācībā LU.” Kaščejevs atzīmējis, ka šī ir arī atzinība Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institīta (LU CFI) zinātniskās izcilības skolai, jo Timošenko ir Dr. Alekseja Kuzmina un Dr. Jura Purāna auzdzēknis. “Savukārt Latvijas skolēni vēl nepazīst Timošenko personīgi, bet regulāri risina viņa veidotos uzdevumus fizikas olimpiādēs,” piebilda profesors.
Jānis Timošenko studējis fiziku Latvijas Universitātē un turpat 2015. gadā ieguvis doktora grādu. Tāpat viņš ir strādājis pēcdoktorantūrā divās universitātēs ASV Ņujorkas štatā, ir grupas vadītājs Friča Habera institūtā Vācijā un LU viesdocents kursā “Ievads statistiskajā fizikā”.