LU un Latvijas novadu pašvaldības uzsāk jaunu sadarbības cēlienu

Gatavojoties jaunajam studiju gadam, Latvijas Universitāte (LU) noslēgusi sadarbības līgumus ar vairāk nekā 20 Latvijas pašvaldībām. No LU puses līgumus parakstīja rektors profesors Indriķis Muižnieks, ar novadu pašvaldību vadītājiem tiekoties LU reģionālajās filiālēs – Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā un Tukumā – tādējādi novērtējot arī filiāļu reģionālo lomu novadu iedzīvotāju izglītošanā.

LU ar pašvaldībām vienojās par sadarbību novadu iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanā, studiju programmu izveidē, mūžizglītības koncepcijas īstenošanā, tajā skaitā novadu ekonomikas straujākai attīstībai, ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktos rīcības virzienus, LU stratēģiskajā plānā 2021.–2027. gadam iekļauto LU vīziju, misiju, vērtības, mērķus un uzdevumus un LU kvalitātes politikā un LU Kvalitātes vadības rīcībpolitikā noteikto nepieciešamo rīcību kopumu zinātnē, studijās un sadarbībā ar sabiedrību.

Sadarbības veidi saistīti ar informācijas apmaiņu, studējošo prakses vietu iespējām, sadarbību bibliotēku krājuma paplašināšanā, kopīgu projektu izstrādē, izglītības iestāžu audzēkņu iespējām izmantot LU zinātniskās laboratorijas pētniecisko darbu izstrādes laikā, sadarbību augstākās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, organizējot nozaru speciālistu lekcijas, aicinot pašvaldību pārstāvjus piedalīties studiju programmu akreditācijā u. c.

Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, LU rektors uzsvēra Universitātes nozīmi visai Latvijai, ne tikai Rīgai, akcentēja sniegto ieguldījumu gan augstskolas, gan novadu attīstībai būtiskās nozarēs – studiju, mūžizglītības, zinātnes un attīstības projektu veidā, kā arī uzsvēra – kopš ir pievienotas filiāles, LU tiešām ir “visas Latvijas universitāte”.

“Esam priecīgi, ka mūsu iedzīvotājiem ir iespēja apgūt novadā tik ļoti nepieciešamo pedagoģisko un nu jau arī sociālā darbinieka izglītību tepat – Cēsīs. Sadarbības līgums ir apliecinājums tam, ka augstākās izglītības un mūžizglītības pieejamība novadam ir ļoti nozīmīga,” uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Savukārt Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Madars Lasmanis tikšanās laikā izteica cerību par stipru sadarbību, Jelgavas novadam, LU un LU Bauskas filiāle strādājot roku rokā jaunu pedagogu sagatavošanā, jaunu programmu īstenošanā, sadarbojoties zinātnes jomā un atbalstot jaunos speciālistus.

Arī Kurzemes novadu pašvaldību vadītāji norādīja par nepieciešamām studiju programmām speciālistu izglītošanai. Turklāt pašvaldības savās attīstības stratēģijās jau ir iestrādājušas atbalsta sistēmu, t. sk. jaunu speciālistu sagatavošanai – stipendijas arī nepilna laika studentiem.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs izcēla LU kā augstu pievienoto vērtību novadam un Madonas filiāles nozīmi novada izglītības sistēmā, piedāvājot reģiona iedzīvotājiem studijas un mūžizglītības iespējas novadā. Domes priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību turpināt iesākto sadarbību un to attīstīt dažādos virzienos. Arī Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs novērtēja izglītību kā vienu no novada nākotnes attīstības pamatelementiem. Priekšsēdētājs īpaši uzsvēra novada iedzīvotāju aktivitāti un atbalstu savam novadam, lemjot par novada attīstību un pauda pārliecību, ka augstākā izglītība novada iedzīvotājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan jaunas iespējas darba tirgū.

LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe sarunās uzsvēra, ka augstskolu un pašvaldību sadarbībai jābūt ciešākai, izmantojot katras iesaistītās puses potenciālu, kas sekmētu topošo profesionāļu piesaisti novadā, iedzīvotāju izglītošanos un labklājību, kā arī pētniecības rezultātu un teorētisko atziņu iedzīvināšanu praksē dažādās iestādēs un uzņēmumos, tai skaitā kopīgu projektu, pētījumu, konferenču un citu aktivitāšu kopīgā īstenošanā.