Iekāpjot skolotāju kurpēs, īsteno sapni par ideālo mācību stundu

Virtuālie testi un digitālie metodiskie materiāli, radošie darbi, interaktīvas vizualizācijas, video un audio materiāli – šos un citus savus priekšlikumus studenti notestēja, skolās plānojot un vadot mācību stundas eksaktajos priekšmetos, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centra LUMIC programmā “Skolotāju kurpēs.” Studenti atzīst, lai cik izaicinoša ir skolotāja profesija, daudziem šī pieredze lika nopietni apsvērt savas nākotnes profesijas izvēli pedagoģijā.

“Lai veicinātu pedagoģijas inovāciju idejas skolās, piedāvājām unikālu iespēju iegūt skolotāja pieredzi STEM jomas mācību priekšmetos. Ieguldīts liels darbs – trīs mēnešu garumā pasniedzēju un ekspertu vadībā deviņas komandas radīja inovācijas mācību procesa uzlabošanai. Studentiem tā bija iespēja īstenot sapni par savu ideālo mācību stundu, pārbaudīt savs idejas Latvijas skolās, izmēģinot savus spēkus pedagoģijā, kā arī iegūt kvalificētas zināšanas,” programmas ieguvumus uzsver LU Inovāciju centra LUMIC vadītāja, profesore Signe Bāliņa.

Studentu komandu izstrādātie metodiskie materiāli ir pieteikti publicēšanai LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) izstrādātajā digitālajā platformā digiklase.lv, lai atbalstītu Latvijas skolotājus. Platformā ir apkopoti daudzveidīgi mācību līdzekļi, kas skaidro un atbalsta tehnoloģiju bagātinātu mācību procesa īstenošanu. Programmas rezultātā 47 studenti ieguva prasmes un zināšanas pedagoģijas inovāciju ideju attīstīšanas jomā, 34 nokārtoja 72 h kursu “Mācību procesa metodika” un četri ir saņēmuši piedāvājumus turpināt darbu skolās.

“Esmu gandarīta par studentu darbu, ieinteresētību un entuziasmu, apgūstot pedagoģijas pamatus un iekāpjot skolotāju kurpēs. Programmai bija liela atsaucība un rezultātā katra studentu komanda kopā ar ekspertiem izstrādājusi mācību moduļus par izvēlētajām tēmām savās specialitātēs jeb mācību priekšmetos. Ceru, ka šī programma iedvesmos esošos mācībspēkus, savukārt studentiem nostiprinās pārliecību – gribu būt skolotājs, jo jauni un motivēti skolotāji mums visiem ir tik nepieciešami,” atzīst profesore, LU PPMF dekāne  Linda Daniela.

Noslēguma prezentācijas “Skolotāja kurpēs” inkubācijas programmā vērtēja kompetentā žūrija, kura atzinīgi novērtēja gan studentu motivāciju, gan arī ieguldījumu un idejas. Komisija komandu paveikto izvērtēja pēc šādiem kritērijiem: pedagoģijas inovāciju idejas ieviešana, idejas līmenis – vai pedagoģijas ideja ir ar augstu pievienoto vērtību, kas papildina jau esošos risinājumus vai piedāvā jaunus risinājumus aktuālai problēmai; idejas nozīmīgums, ietekme uz problēmas atrisināšanu; kā arī inovāciju idejas validācija –  vai komanda ir noteikusi skolēnu mērķauditoriju, kuri varētu izmantot komandas definētos ieteikumus.

Pirmā komanda (Rīgas Juglas vidusskola) – Alise Mankus, Elīsa Balabka, Liega Krasovska – piedāvāja pedagoģijas inovāciju ideju – pašvirzītu mērķu sasniegšanu, uzstādīšanu, kā arī digitālu platformu pielietošanu uzdevumu un mācību procesa realizācijā. Studenti atzīst, ka pieredze skolā vērtējama pozitīvi, skolēniem esot interese darboties praktiski un izmantot dažādus digitālos rīkus mācību procesā. Tāpat skolēni šo pieredzi vērtē kā noderīgu un saka, ka arī nākotnē apsvērs pielietot digitālos rīkus “Quizzez” un “Padlet”. Savukārt komandas dalībnieces guvušas vērtīgu pieredzi, kas, pēc viņu teiktā, visnotaļ palīdzēs nākotnē ne tikai mācību stundu vadīšanā, bet arī materiālu izstrādē un stundas plāna izstrādē.

Otrā komanda (Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija) – Rēzija Granta, Vladislava Kurtukova, Letīcija Zvejniece, Marija Barčuka, Artjoms Jermakovs – kā savu pedagoģijas inovāciju ideju akcentēja uzmanības pievēršanas un tās noturēšanas priekšlikumus stundu laikā. Savukārt kā risinājums tika piedāvāta plūsmas teorijas izmantošana, droša vide, spēliskošana. Izstrādātie metodiskie materiāli ietvēra stundu, praktisko darbu un pārbaudes darbu piemērus katrā no pārstāvētajām STEM jomām, ņemot vērā pedagoģijas inovāciju ideju.  Studenti gandarīti ar paveikto un apsver skolotāju profesiju.

Trešā komanda (Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija) – Sofija Daņileviča, Tomass Tumpelis, Ilvita Marnauza –  piedāvāja veicināt pētniecisku mācīšanos un attīstīt pieeju “mācīties darot”, kā arī vairāk integrēt digitālo platformu izmantošanu. Viņi uzsvēra, ka svarīgi attīstīt skolēnu kritisko domāšanu, dodot viņiem iespēju pašiem meklēt materiālus internetā, saprast un atšķirt patieso informāciju no nepatiesās. Programmas “Skolotāju kurpēs” ietvaros šīs komandas studenti pilnveidoja “Skola 2030” materiālus datorikas, ģeogrāfijas un matemātikas jomā. Pedagoģijas inovāciju idejas validācija notika mērķauditorijai no 7. līdz 9. klasei, stundās izmantojot pieeju “Mācīties darot” un materiālus pasniedzot digitālā formātā. “Digitālos rīkus jāizmanto mērķtiecīgi, lai skolēni vairāk paši ir satura veidotāji un aktīvāk iesaistās mācību procesā, kā arī gūst iespēju būt radošiem saistībā ar mācību satura apguvi,” uzsver jaunieši.

Ceturtā komanda (Laurenču sākumskola) – Līva Eglīte, Loreta Ozola, Beāte Bilkeviča, Anastasija Zihiča, Sabīne Rasa Vīra – kā savu pedagoģijas inovāciju ideju piedāvāja un testēja integrētu mācību procesu. Studentu ieteikumi tās ieviešanai: pedagogiem jāpievērš uzmanību arī citu skolotāju stundu plāniem, lai ievērotu, kad iespējams priekšmetus sasaistīt. Tiek organizētas sanāksmes pedagogu starpā stundu vienotai plānošanai. Līdztekus tiek atbalstīta skolotāju iniciatīvas izrādīšana integrētu mācību procesa izstrādē (mentoru palīdzība).  Mācību procesu dabaszinībās studenti īstenoja, iepazīstinot skolēnus ar tēmu par fotosintēzi un elpošanu, gaisa piesārņojumu. Programmā tika iekļauta arī iepriekšējo zināšanu atkārtošana, darba lapu izstrāde un piedāvāšana, iekļaujošas diskusijas, kā arī CO₂ mērīšana klasē. Praktisko darbu studenti organizēja ārpus telpām ar ķērpju atzīmēšanu un sagatavotām aktivitātēm un materiāliem.

Piektā komanda (Limbažu Valsts ģimnāzija) – Aiva Staņēvica, Marija Terēze Dzierkale, Augustīne Celmiņa, Madara Raiska – akcentēja skolā iegūtās informācijas sasaisti ar ikdienu. Inovatīva pieeja piedāvāta STEM priekšmetu pasniegšanai un apgūšanai, liekot uzsvaru uz starpnozaru sasaisti un iegūto zināšanu praktisku izmantošanu ikdienā.

Sestā komanda (Rīgas Juglas vidusskola) – Amanda Benķe, Pēteris Kazainis, Evelīna Kozlova, Rimants Metlāns – akcentē, ka skolēniem nerodas priekšstats par STEM priekšmetu savstarpējo sasaisti, līdz ar to komanda caur mācību stundu un praktisko darbu ciklu atklāja skolēniem priekšmetu savstarpējo mijiedarbību. Studenti novadīja sešas mācību stundas, kā arī izstrādāja metodiskos materiālus.

Septītā komanda (Limbažu Valsts ģimnāzija) – Vanesa Koka, Elizabete Šarlote Veisa, Esēnija Jekaterina Bistrova, Zane Grīnberga, Daniella Borisova, Diāna Nummere – pedagoģijas inovācijas ideja ir jēgpilna 7. klases mācību dienas izplānošana ar starppriekšmetu saikni un saistošu tehnisko (viedo) ierīču un interneta platfomu izmantošanu matemātikas, bioloģijas, ģeogrāfijas un datorikas mācību stundu procesā. Paveiktais projekta realizācijas gaitā: metodiskie materiāli www.digiklase.lv (prezentācijas, darba lapas, pārbaudes darbi); digitalizācija (Kahoot, MS Office programma Excel, Google forms, kontroldarbs pie datora, bāzēts uz HTML apgūšanas principiem); dinamiska vide (nodarbības gan skolā, gan pagalmā, trīs matemātikas stundas vienā dienā). Studentu atzīst: “Mācību procesā iegūtā informācija ir kā datu bāze, kuru var vizualizēt ar digitālo rīku palīdzību un padarīt uztveramāku. Gandarījums, ka ir pabeigts arī kurss “Mācību procesa metodika” un iepazīta skolas vide”.

Astotā komanda (Liepājas Liedaga vidusskola) – Kristīne Krista Hohrjakova, Ramona Safkulijeva, Andrejs Terehovs, Keva Jansona, Damīrs Zariņš – savu risinājumu balstīja problēmā par skolēnu izpratnes trūkumu par STEM priekšmetu zināšanu sasaisti ar reālās dzīves situācijām. Studenti piedāvāja izmantot starppriešmetu saiknes, parādīt katra priekšmeta nozīmīgumu.

Savukārt devītā komanda (Ikšķiles vidusskola) – Zane Galīte, Samanta Berena, Morics Roberts Mūrnieks, Jekaterina Sokolova – risināja problēmu: laiks un resursi, ko patērē manuālas pārbaudījumu formas, rezultātu apstrāde, ievadīšana, analīze. Studenti piedāvāja īsus, digitālos pārbaudījumus skolēnu esošo un iegūto zināšanu, kā arī progresa novērtēšanai, kā arī atgriezeniskās saites sniegšanai. Studenti dalās ar pieredzi: “Nodarbība pagāja labi, sanāca implementēt inovācijas ideju – stundas sākumā un beigās skolēni pildīja testus google forms platformā, uzdevumus stundas laikā skolēni risināja patstāvīgi (bija teikts ka šādā veidā darbs būs produktīvāks nekā pie tāfeles). Vissarežģītāk bija tikt galā ar lielu zināšanu līmeņu amplitūdu, bet tas tika atrisināts ar to, ka (skolotāja) staigāja pa klasi un palīdzēja ar piemēriem, atbildēja uz jautājumiem un deva padomus”.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Par Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC

Latvijas Universitātes Inovāciju centrs LUMIC veidots, lai radītu jaunus inovatīvus risinājumus Rīgā  – Baltijas reģiona inovāciju lielpilsētā. Tā ir vairāk nekā vienkārši ideju laboratorija. Tā ir tikšanās vieta dažādu nozaru pārstāvjiem  –  zinātniekiem, uzņēmējiem, IT profesionāļiem, studentiem un domātājiem. Ikvienam pieejama, atvērta un draudzīga vide, kas aicina domāt.