LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta Eksperimentālās onkoloģijas grupa veic pētījumu

LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta Eksperimentālās onkoloģijas grupa veica pētījumu “Rezistences rašanās audzēju terapijas rezultātā” ar mecenāta “Mikrotīkls” atbalstu, kuru administrē Latvijas Universitātes fonds. 

Katru gadu tiek reģistrēti vairāki tūkstoši jaunu onkoloģisko saslimšanu, kas liecina, ka neskatoties uz to ka ir uzlabojušās audzēju diagnostikas un ārstēšanas iespējas, pieejamās terapijas nav pietiekami efektīvas. Pasaulē plaši tiek pētīta vēža rašanās un rezistence, savukārt pētījumi vēža šūnu populāciju pēc pielietotās pretvēža terapijas ir maz. 

Lai efektīvāk  uzveiktu vēzi, tiek meklēti un izmēģināti jauni pretvēža līdzekļi. Liela nozīme tiek pievērsta individuālajai pretvēža terapijai, kas saistīta ar raksturīgo antigēnu bloķēšanas terapiju. Tomēr, lai tā būtu efektīva, nepieciešami papildus pētījumi par vēža šūnu rezistences būtību un kopējām likumsakarībām dažādās vēža šūnu līnijās, jo ir zināmi gadījumi, ka veicot pretvēža ārstēšanu vēzis atgriežas un pat kļūst ļaundabīgāks. 

Hipotēzi par rezistentajām pret terapiju ļaundabīgo audzēju šūnām - mikrošūnām un sporozes mehānismu izvirzīja habil. dr.biol., emer. zinātnieks Indulis Buiķis ar kolēģiem pagājušā gadsimta 90. gados. Hipotēzes būtība –pretvēža terapijas ietekmē no letāli bojātām vēža šūnām atsevišķos gadījumos var attīstīties jaunas šūnas ar cilmes šūnām līdzīgām īpašībām. 

Pētījumos šūnu kultūras apstākļos ar dažādām šūnu līnijām, kuras tika apstrādātas ar ķīmijpreparātiem, tika novērotas mazas, ieapaļas-apaļas šūnas, kas intensīvi iekrāsojas ar bāziskām krāsvielām un tām ir neliela citoplazma. Šo mazo šūnu  jeb mikrošūnu rašanās procesu sauc par sporozi. Pētījuma laiāk tika konstatēts, ka mikrošūnām piemīt endocitozes īpašība - spēja uzņemt vielas no apkārtējās vides. 

Lai būtu iespējams veikt šos fundamentālās zinātnes padziļināta līmeņa pētījumus rezistences problēmas risināšanā, bija nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts, kuru nodrošināja mecenāts “Mikrotīkls” ar LU fonda dalību administrēšanā. Var teikt, ka mikrošūnu pētījumu atdzimšana notika ar LU fonda un mecenāta “Mikrotīkls” atbalstītu projektu “Rezistences rašanās audzēju terapijas rezultātā”, kuru vadīja Mg. biol. Zane Simsone. Pētījuma galvenais mērķis bija izsekot  rezistento šūnu veidošanās procesu pretvēža terapijas laikā un tās noraksturot. Mikrošūnas tika inducētas, tas ir, veicināta to rašanās, pielietojot pretvēža terapiju šūnu līnijās. Tika novērots, ka mikrošūnas nav audzēja specifiskas. 

Pētījuma laikā, izmantojot konfokālo mikroskopiju, tika veikta audzēja šūnu morfoloģisko izmaiņu novērošana laikā pretvēža terapijas ietekmē. Tika novērota mikrošūnas veidošanās un tās spēja endocitēt, uzņemot plazmīdu ar tajā ieklonētu GFP gēnu (gēna ekspresijas produkts ir zaļi fluorescējoša olbaltumviela) no vides.  Ir konstatēts, ka mikrošūnām ir augsta metaboliskā jeb vielu maiņas aktivitāte, kas nozīmē, ka tās spēj pretoties pielietotajai pretvēža terapijai. 

Mecenāta “Mikrotīkls” un LU fonda administrētā projektā iegūtie rezultāti ir publicēti starptautiskā nozares žurnālā, ar rakstu Simsone, Z., Freivalds, T., Bēma, D. et al. Cancer microcell initiation and determination. BMC Cancer 21, 1087 (2021). https://doi.org/10.1186/s12885-021-08813-5. Tas parāda šī fundamentālā pētījuma zinātnisko nozīmību pasaules līmenī. 

Ir svarīgi turpināt mikrošūnu pētījumus arī nākotē, veicot padziļinātu mikrošūnu attīstības  mehānismu raksturošanu gēnu līmenī, tas ir, kādi gēni ir iesaistīti mikrošūnu attīstības agrīnajās fāzēs. Mikrošūnu attīstības apturēšanas līdzekļu izstrāde būtu ievērojams panākums tradicionālās pretvēža terapijas efektivitātes uzlabošanā. Mikrošūnu daudzuma noteikšana pacientu histoloģiskajos paraugos pirms terapijas, terapijas laikā un pēc terapijas, varētu dot ieguldījumu  pretvēža terapijas efektivitātes prognozēšanā. 

Par LU fondu   

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.