Academic CentreZiņa
Brenhemas meteorīts (Brenham) ir pasaulē lielākais dzelzs-akmens meteorīts pēc kopējās atrastās masas. Viens šī meteorīta gabaliņš aplūkojams Latvijas Universitātes Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā. Turpat blakus kolekcijas stendā atrodas arī cits šīs pašas kategorijas (dzelzs-akmens) meteorīts - Pallasa dzelzs, kas pēc lieluma ieņem 9. vietu pasaulē.
Brenhemas meteorītam ir ļoti interesanta vēsture. Tas nāk no ASV, Kanzasas štata, Brenhemas un Hevilendas pilsētu apkārtnes. Šis apgabals kļuvis slavens ar saviem meteorītiem – acīmredzot senatnē tur nokritis krietni liels meteorīts. Pēc zinātnieku aprēķiniem tā krišanas vecums varētu būt ap 20 000 gadu. Meteorīts krītot sadalījies atmosfērā, tāpēc tā gabali dažādos laikos tika atrasti visai plašā apkārtnē samērā lielā dziļumā, bet zemes virspusē vairs nebija saglabājušās nekādas kritiena pēdas. Šobrīd amerikāņu meteorītu mednieki tos meklē ar metāla detektoriem un citiem moderniem instrumentiem.
Pirmo reizi Brenhemā meteorīti tika atrasti 1882. gadā – 20 gabali, kas kopā svēra 2000 mārciņu (apmēram 900 kilogrami). Atsevišķie fragmenti svēra no 1 grama līdz 466 mārciņām, un viens paraugs no šī atraduma aplūkojams arī Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā. Viss sākās, kad kāda fermera sieva Elīza Kimberlija (Eliza Kimberly), kas dzīvoja netālu no Brenhemas pilsētas, pēc lauku aparšanas zemes virspusē salasīja diezgan daudz neparastu akmeņu un pārliecināja profesoru Frensisu Kreiginu (Francis Whittemore Cragin) no Vašburnas koledžas Topekā ierasties, izpētīt akmeņus un dažus paraugus iegādāties. Vēlāk Kimberliju fermā ieradās ASV Dabas Vēstures muzeja kurators Klaids Fišers (Clyde Fisher) un ķērās pie nopietnākiem izrakumiem, kas tad arī beidzās ar minēto 2000 mārciņu guvumu.
1892. gadā netālu no iepriekšējās atraduma vietas tika izrakti vēl vairāki sīki gabaliņi, kopā 450 gramu, bet netālajā purvā tika atklāts meteorīta krāteris, kas ieguva Hevilendas vārdu. Krāteris ir neliels, tikai 15 metru diametrā. Meklējumi šajā apgabalā turpinājās. No 1920. - 1930. gadam te regulāri ieradās un darbojās amerikāņu meteorītikas “tēvs” Hārvejs Niningers (Harvey Harlow Nininger), kaislīgs meteorītu kolekcionārs un Amerikas meteorītu muzeja dibinātājs, bet viņam neizdevās atrast vairāk kā pāris simtus gramu meteorītu materiāla.
Toties 1949. gadā Elisa Peka fermas teritorijā 2 pēdu dziļumā H. Stokvels (H. O. Stockwell) atrada vairākus prāvus meteorīta gabalus. Lielākais no tiem ieguva “Kosmosa ceļinieka” vārdu un tika novietots vietējās pilsētiņas Grīnburgas muzejā. Stokvels bija Hačinsonas pilsētas elektrostacijas darbinieks un amatieris ģeologs, kurš tā aizrāvās ar savu hobiju, ka beigās pilnībā pievērsās tikai meteorītu meklēšanai. Savus izrakumus viņš sāka 1947. gadā un divu gadu laikā bija atradis vairākus prāvus meteorītus, lielākais no kuriem bija 450 kg smagais “Kosmosa ceļinieks”. Viņa ekipējums sastāvēja no minerālu meklēšanas instrumenta, kas atgādināja armijas mīnu meklētāju. Šo rīku Stokvels bija uzmontējis uz koka ķerras un tā staigāja pa plašajiem Kanzasas labības laukiem. Kad detektors sāka signalizēt, viņš ķērās pie rakšanas. Visi Stokvela atradumi bija ap divu pēdu (ap 60 cm) dziļumā, tāpēc viņš iztika tikai ar savu lāpstu, bez palīgu komandas.
2007. gada maijā ar “Kosmosa ceļinieku” atgadījās kuriozs notikums. Ļoti spēcīgs tornado gandrīz pilnībā nopostīja pilsētu (90% ēku), nogalināja 10 cilvēkus un, protams, sagrāva arī muzeja ēku. Tenku kārā prese, neiedziļinoties sīkumos, uzrakstīja, ka Grīnburgas pilsētā Kanzasā nokritis meteorīts, kas izraisījis tornado! Pats meteorīts esot atrasts turpat pilsētas drupās. Protams, ka tas tika tur atrasts – nekur tālu gandrīz pustonnu smagais muzeja eksponāts nebija aizlidojis!
2006. gadā šajā apkārtnē paveicās arī citam meteorītu medniekam Stīvam Arnoldam (Steve Arnold) un ģeologam Filipam Manijam (Phil Mani), kuri atrada 650 kg lielu meteorīta gabalu. Tādējādi uz šo brīdi meteorīta kopējā atrastā masa jau sasniegusi 4,3 tonnas, krietni apsteidzot agrāk par pasaulē smagāko dzelzs-akmens meteorītu uzskatīto 1937. gadā Austrālijā atrasto Hakitas (Huckitta) meteorītu, kura masa ir tikai 1,4 tonnas. Meteorītu mednieku darbību labi raksturo fragments no Manija intervijas. Ģeologs un meteorītu mednieks savu sadarbību sāka ar sarakstīšanos, tad turpināja ar tikšanos meteorītu izsolēs, līdz Manijs ieradās Kanzasā darba lietās un viņam izdevās izbrīvēt nedēļas nogali:
“Mēs satikāmies Alena Binforda rudzu laukā, kur Stīvs (Arnolds) kabināja savam traktoram aizmugurē speciālu ierīci metāla daļu meklēšanai. Man iedeva lāpstu un portatīvo metāla detektoru, tad sāka lēni braukt un lika man sekot traktoram. Un ik pēc laika komandēja – roc te!, roc šeit!, roc te!, un es raku... Visa diena pagāja braucot un rokot un pētot atrakto, bet guvums bija sarūsējuši zirgu pakavi, metāla instrumentu daļas, metāla žoga gabali, vai stieples. Nākošajā dienā mums pievienojās Stīva paziņa ar ekskavatoru, kas palīdzēja atrakt dziļākos, vakar atzīmētos objektus. Viņš raka bedres, mēs sekojām ar lāpstām un rokas detektoriem, pārbaudījām bedres un izraktās zemes kaudzes.
Vienā no vietām tika izrakta divas pēdas dziļa bedre, Stīvs ieleca bedrē un pārbaudīja to, bet pagaidām neko neatrada. Bedri padziļināja līdz piecām pēdām (aptuveni 1,5 metri) – vēl aizvien nekas netika atrasts! Neviens cits no iepriekšējiem Brenhemas meteorītiem nebija atrasts lielākā dziļumā, tas radīja bažas. Stīvs piebrauca ar savu traktora detektoru – tas sāka skanēt kā traks! Mēs smējāmies, ka tas būs vai nu pamests atombunkurs, vai pasaules līmeņa atklājums meteorītikā. Ekskavators paplašināja bedri un padziļināja to līdz 7 pēdu dziļumam. Grunts ieguva rūsas krāsas toni un Stīvs lika apturēt ekskavatoru, tālāk rakām ar lāpstu. Kad beidzot parādījās meteorīta virspuse, lietā likām mazo lāpstiņu un slotiņu. Meteorītam apkārt izraka tranšeju, lai var apsiet auklu un izcelt to no bedres. Es filmēju visu procesu un pēkšņi sapratu, ka izcelšanas brīža uzņemšanai man palikušas tikai 30 sekundes baterijas jaudas! Atceros, kad meteorīts bija izcelts un griezās virves galā, baterija pārtrauca darboties, bet es sajūsmā kliedzu – Stīv, tas ir pallasīts, tas ir pallasīts!”
Tā tika atrasta galvenā Brenhemas meteorīta daļa. ASV Dabas Vēstures muzejs to ir novērtējis par vienu miljonu dolāru.
Brenhemas meteorīts pieder pie dzelzs-akmens tipa, pallasītu klases – pēc apstrādes un pulēšanas šādā metālā atklājas iestarpināti skaisti olivīna kristālu gabaliņi. Meteorīta sastāvā ir metāli – 8,5% niķeļa un nelieli gallija, germānija un irīdija piemaisījumi.
Izmantotā literatūra:
Publikācija avīzē Newark Advocate - “Wheelbarrow Detector Aids Kansas Hobbyist's Search For Buried Meteorites”, 03.10.1948.
Meteorites in Kansas, Daniel R. Suchy, Kansas Geological Survey
Intervija žurnālā Meteorite Times Magazine
Vikipēdijā par Brenhemas meteorītu (angļu val.)
Papildu informācija:
