Rūdolfs Rubenis: LU karoga vēsture liek uzdot jautājumus

Ziņa

LU Muzeja krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis.

Šogad Latvijas Universitāte nosvinēja savu 102. dzimšanas dienu. Svētku neatņemama sastāvdaļa ir akadēmiskie simboli, un viens no tiem – LU karogs. Vairāk par karoga vēsturi, izcelsmi un nozīmi Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā stāstīja LU Muzeja krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis.

LU karogs ir viena no vissvarīgākajām regālijām, kas simbolizē LU akadēmiskās saimes piederību, taču tam raksturīgas arī vairākas neskaidrības. “Karoga vēsture liek uzdot daudzus jautājumus: Kāpēc LU karogs tapis tikai 1930. gados? Kāpēc LU karoga tika izgatavots tik ilgi? Ko mums māca LU karogs kā vēstures avots?”, skaidro Rūdolfs Rubenis.

LU karogs tika uzšūts vien gandrīz 20 gadus pēc LU dibināšanas. Pašu karoga ideju radīja LU Studentu kora apvienība, kad lūdza tā laika rektoram Jūlijam Auškāpam izsniegt karogu kā simbolu, ar kuru pārstāvēt LU Igaunijas dziesmu svētkos. Diemžēl karogs tika izgatavots vien piecus gadus vēlāk, un atklāts 1938. gada 16. novembrī – to uzšuva Latvju sieviešu nacionālā līga, bet iesvētīja LU Teoloģijas fakultātes prof. Teodors Grīnbergs.

“LU karoga oriģināla pamatkrāsa ir kobaltzilā krāsas zīdā, ko ieskauj zelta bārkstis trīs apmalēs. Karogā ir izšūti zelta krāsas uzraksti labajā un kreisajā pusē: labajā pusē centra daļā izšūts Latvijas Republikas lielais ģerbonis zelta toņu izpildījumā ar uzrakstu Latvijas Universitāte apakšā; kreisajā pusē izšūta LU emblēma (ozols ar 12 zariem, kas simbolizē katru LU fakultāti no 1919. līdz 1940. gadam alfabētiskā secībā). Arī zelta toņu izpildījumā apakšā izšūta LU devīze latīņu valodā: Scientiae et Patriae. Karoga kāts ir izgatavots no kļavas, kas lakots un beicēts. Kāts ir izjaucams un saliekams ar zeltīta misiņa vītni,” stāsta LU Muzeja krājuma glabātājs.

LU karogam gan pastāv izmantošanas problēma – to izraisīja visu LU pārstāvošo studentu akadēmisko mūža organizāciju ideoloģiskās nesaskaņas. Korporatīvās studentu organizācijas uzskatīja, ka ar LU karogu vajag doties tradicionālajā 18. novembra gājienā no LU galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem, tomēr nekorporatīvās studentu organizācijas (studentu konkordijas, studentu vienības u.c.) izteica protestu, pamatojot, ka LU karogs ne tikai vieno korporatīvās, bet arī nekorporatīvās studentu organizācijas. Beigās tā laika LU rektors Mārtiņš Prīmanis panāca nepatīkamu kompromisu – korporatīvās studentu organizācijas ar LU mācībspēkiem nes LU karogu 1939. gada 18. novembra gājienā pa priekšu, savukārt aizmugurē sekoja nekorporatīvās studentu organizācijas, nesot Latvijas valsts karogu.

Jau 1948. gada 15. jūnijā, PSRS okupācijas varas ietekmē, karogs tika aizliegts lietošanai kā neatkarīgās Latvijas Republikas simbols un nodots pastāvīgā glabāšanā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Kopumā LU karogs kā regālija un simbols nokalpoja ļoti īsu laiku – no 1938. gada 16. novembra līdz 1940. gada 15. jūlijam. Līdz pat šodienai LU karoga oriģināls turpina glabāties kā kultūrvēsturiska vērtība, nevis LU regālija. Mūsdienās LU karoga kopija tiek izkārta LU Lielajā aulā gan LU jubilejā katru septembri, gan Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā katru novembri. Kopiju neizmanto tradicionālajā 18. novembra gājienā vai studentu svētkos “Aristotelis”.

Interesanti! LU 20 gadu jubilejā LU Karoga koka kātam tika piestiprināti 8 zeltīti misiņa gredzeni ar iegravētiem LU studentu akadēmisko mūžu organizāciju nosaukumiem: