LU zinātnieki dodas ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) zinātnieki 17. augustā dodas ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu. Šī būs jau astotā zinātniskā ekspedīcija, kuru organizē LU ģeologi – Kristaps Lamsters un Jānis Karušs. Ekspedīcijā piedalīsies arī LU ĢZZF Ģeoloģijas studiju programmas doktoranti Pēteris Džeriņš un Jurijs Ješkins.

Ekspedīcijas galamērķis ir Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā polārā stacija, kura atrodas Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā Arktikā. Šī būs jau otrā LU zinātnieku ekspedīcija uz Svalbāru. Tajā tiks veikti pētījumi par Valdemarbrēena ledāja virsmas un termiskās struktūras izmaiņām. Salīdzinot datus ar iepriekšējā ekspedīcijā iegūtajiem, būs iespējams precīzi aprēķināt ledāja ledus tilpuma zudumus pēdējo gadu laikā reģionā, kuru ledājiem raksturīga īpaši negatīva ledāja masas bilance un strauja kušana pēdējo gadu laikā.

Ekspedīcijā tiks atkārtoti pētīta arī Valdemarbrēena termiskā struktūra un tās izmaiņas. Klimatam kļūstot siltākam, šādi ieleju ledāji potenciāli kļūst “aukstāki”. To akumulācijas zona un tajā esošais sniega apjoms samazinās, tādējādi mazinās arī ledājā ieplūstošā kušanas ūdens daudzums. Ledājūdeņi sasalstot atdod latento siltumu apkārtesošajam ledum un to sasilda. Tādējādi ledājūdeņu trūkums, kuri rodas no sniega kušanas, var izraisīt ledāja ledus temperatūras samazināšanos. Ja ledājs kļūst pilnībā “auksts” un tajā starp ledus kristāliem un lielākos tukšumos neatrodas ūdens, samazinās arī tā plūsmas ātrums. Šo procesu savstarpējā mijiedarbība ir nozīmīgākais faktors, lai izprastu likumsakarības starp ledāju dinamiku, to nākotni un klimata pārmaiņām.

Jauni pētījumi tiks veikti arī par Irenebrēena ledāju, izveidojot tā virsmas, biezuma un gultnes reljefa modeļus, kā arī raksturojot ledāja termiskās struktūras un iekšledāja noteces sistēmas uzbūvi un attīstību. Šāda informācija ļaus novērtēt reģiona ledāju reakciju uz klimata pārmaiņām, kuras arvien vairāk izpaužas arī salīdzinoši tālu uz ziemeļiem esošajā Špicbergenas salā. Pētījumi tiks veikti, galvenokārt izmantojot Latvijā ražotu ģeoradaru un bezpilota lidaparātus. Ekspedīcija veicinās turpmāku Arktikas ledāju un ar tiem saistīto globālo klimata pārmaiņu jautājumu pētījumu attīstību Latvijā. Šādi  regulāri pētījumi ir nozīmīgi Latvijai arī saistībā ar valsts vēlmi pieteikties novērotājvalsts statusam Arktikas padomē, jo apliecina Latvijas zinātnieku kapacitāti sniegt ieguldījumu Arktikas pētniecībā.

Ekspedīcija tiks īstenota fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Kafijoras reģiona (Ziemeļrietumu Svalbāra) ledāju termālā struktūra, noteces sistēmas uzbūve un virsmas izmaiņas”, Nr. lzp-2020/2-0279, ietvaros.