Academic CentreZiņa
Latvijas šī brīža karstuma vilnī nav vajadzīgs doktora grāds, lai izvēlētos doties uz pludmali, taču pārliecināties, vai pret karstuma maiņām jūtīgas preces tiek uzturētas drošās temperatūras robežās, ir sarežģītāk nekā uz pieres sajust sviedrus.
Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijas pētnieciskā asistente un LU fonda "Mikrotīkls" stipendijas ieguvēja Inga Pudža strādā pie šīs problēmas risinājuma. Savās doktorantūras studijās viņa pēta vara molibdātu, kas maina krāsu galēji augstos un zemos temperatūras punktos plašā diapazonā, tādējādi pieļaujot iespēju vakcīnu, medicīnas un ēdiena pārvadātājiem ar tā palīdzību noteikt, vai kravas saturs ceļa laikā pārlieku sasilst vai atdziest. “Tas kā indikators norāda, vai produkts atradies ārpus savas “komforta zonas” un sabojājies,” stāsta Inga.
Vara molibdāts ir samērā lēts un viegli pieejams materiāls, kas ir ne tikai termohroms, bet arī reaģē uz dažādiem pH līmeņiem, spiedienu, un tam piemīt antibakteriālas īpašības. Savas doktora disertācijas izstrādes procesā Inga molibdāta pulvera paraugus pakļauj rentgena stariem, lai vēlāk analizētu atomu uzvedību tajos. Nedēļu ilgie eksperimenti milzu paātrinātājos jeb sinhrotronos notiek Francijā, Vācijā, Itālijā vai Zviedrijā, un pēc tiem zinātniece atgriežas Rīgā, lai lielo datu daudzumu analizētu un modelētu superdatorā. Šis process veido izpratni par to, kāpēc materiāls maina krāsu un kā to pielāgot, lai izceltu vēlamās īpašības.
Šobrīd pētniecības process ir būtisks, lai arī tam nav noteiktas komerciālas mērķauditorijas, un pati Inga uzskata, ka to varētu izmantot kā papildus līdzekli pārbaudēs vai iekļaut sensoros kā jaunu tehnoloģiju. Materiāls būtu lētāks par elektroniskām ierīcēm un nebūtu pakļauts to darbības traucējumiem, ko izraisa dažādas tehniskas problēmas, piemēram, izlādējušās baterijas. Tāpat molibdāts ir izturīgāks par organiskiem materiāliem, kas nav noturīgi augstās temperatūras svārstībās.
Inga dzimusi Daugavpilī, un viņas māte, zinātniskā lektore Daugavpils Universitātē, sievietei bija lielisks paraugs, jo jau no mazotnes Inga aizrāvusies ar sarežģītiem mācību priekšmetiem, no kuriem daudzi izvairās: “Skolā man padevās zinātniskie priekšmeti, un biju iemīļojusi matemātiku,” saka Inga. “Man uzdevumi bija gluži kā krustvārdu mīklas, un jo vairāk piemēru vajadzēja atrisināt, jo priecīgāka es biju!”
Pēc skolas beigšanas topošā zinātniece devās studēt fiziku Latvijas Universitātē, kur sievietes nebija tikai neliela minoritāte. “Pastāv stereotips, ka sievietēm nekas fizikā nevar izdoties, bet ir tik daudz talantīgu sieviešu piemēru, kuras iekļūst šajā pētījumu laukā, un L'ORÉAL Baltic balva “Sievietēm zinātnē” to pierāda,” saka Inga. Dabaszinātnes ir sarežģīts studiju virziens neatkarīgi no dzimuma, un cilvēki, kas no mācībām izstājas laikā no bakalaura līdz doktora grāda iegūšanai, skaitā satraucoši pieaug. Nokļūšana līdz karjerai zinātnē pavisam noteikti nav vienkārša – doktora kandidāti savu izglītību turpina vēl ilgi pēc tā, kad studiju biedri IT zinātnēs jau to nodibinājuši. Kā norāda Inga, par laimi zinātne nekad negarlaiko un pastāvīgi atalgo dažādos veidos.
Labākajiem studentiem Latvijā sniegta iespēja pieteikties dažādu fondu atbalstam, piemēram, Inga ieguvusi stipendiju savām bakalaura studijām no Vītolu fonda, toties maģistra un doktora studiju laikā viņa saņēmusi Latvijas Universitātes fonda un kompānijas “Mikrotīkls” stipendiju. Jau bakalaura studiju laikā viņa sāka strādāt EXAFS spektroskopijas laboratorijā, kas studentes pētniecībai sniedza stabilu un aizraujošu darba vidi. Sakarā ar to Inga pauž savu patiecību doktora disertācijas vadītājam Aleksejam Kuzminam.
Eksperimenti Eiropas sinhrotronos izmaksā simtiem tūkstošu eiro, bet tos nodrošina Eiropas Savienības finansējums zinātnei. Zinātniece atzīst, ka starptautiskajā arēnā jauniem, uzņēmīgiem latviešiem ir daudz iespēju strādāt, kā arī atrast darbavietu pēc doktora grāda iegūšanas. Tomēr 28 gadus jaunā Inga ir tikko precējusies un negrasās tuvākajā laikā pamest Latviju: “Mani viss šeit apmierina. Es varu atrast sev jaunus izaicinājumus un iegūt baudāmu īslaicīgu pieredzi ārzemēs.”
_______________
Par LU fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
