Ziņa
Projekta gaitas atskaite: 2021. gada aprīlis - jūnijs
Stāsta Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore un studiju programmas direktore: "Esmu gandarīta par programmas pirmā gada norisi. Neskatoties uz COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, mūsu studentiem un mācībspēkiem ir izdevies sasniegt izvirzītos rezultātus. To apliecina arī darba devēju un skolu mentoru atzinīgais studentu pedagoģiskā darba un studiju noslēgumu darbu vērtējums. Vairāki studenti ir nolēmuši turpināt studijas izglītības zināņu maģistra un doktora studiju programmās. Studenti savus pētījumus ir popularizējuši arī starptautiska un vietēja mēroga zinātniskajās un metodiskajās konferencēs. Prieks, ka programmas "blakus efekts" ir studentu vēlme pētīt izglītības procesus."
Atziņās par prakses vadīšanu un atbalsta sniegšanu studentiem dalās Latvijas Universitātes docētāji.
Ilvis Ābeļkalns, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docents: "Veselības un fiziskās aktivitātes jomā prakse noritēja pēc plāna. Šajā mācību gadā divas studentes strādāja apzinīgi, regulāri komunicēja ar skolas mentoru un prakses vadītāju. Prakses skolas bija ideālas, ar iespējām pilnveidot savu pedagoģisko kompetenci. Žēl, ka COVID pandēmijas ierobežojumi traucēja pilnveidot praktiskās iemaņas pilnā apmērā, bet studentēm bija iespēja pilnveidot tehnoloģiju lietošanas prasmes. Novērotās stundas gan klātienē, gan attālināti noritēja kvalitatīvi. Uzklausot profesionāļu padomus, studentes turpmākajā darbībā tos centās realizēt. Ceru, ka meitenes turpinās strādāt un pilnveidot savu profesionālo kompetenci.”
Anita Auziņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore: “Mana pieredze kā prakses vadītājai otrā līmeņa studiju programmas "Skolotājs" skolotājiem ir pozitīva. Šajā ārkārtas epidemioloģiskajā situācijā mācību gada sākumā apmeklēju trīs skolas - vienu Jelgavas novadā un divas Rīgas skolas. Pārējās vērošanas tika realizētas attālināti dažādās skolu izvēlētās platformās: Zoom, Google Meet, Discord. Vairākas stundas tika novērotas, skatoties studentu iesūtītos stundu ierakstus. Pēc stundu vērošanas sekoja pārrunas par novēroto, apspriede ar studentiem. Visi studenti bija atsaucīgi un konstruktīvi uzklausīja ieteikumus. Pozitīvi vērtēju otrās prakses sasaisti ar pētījuma izstrādi diplomdarbam vai skolotāja pieredzes darbam. Vērojot stundas, bija iespējas redzēt, kā tiek veikts empīriskais pētījums, pārrunāta arī pētījuma gaita, precizētas datu vākšanas metodes un darbs ar tām.”
Austra Avotiņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore: "Praksē man bija izcilas studentes un skolotājas. Prakses semināros nodarbojāmies ar pašvērtējumu analīzi, diskutējām par mākslu un pedagoģiju, studentes dalījās ar saviem oriģinālajiem mācību materiāliem un savu jaunatklāto pieredzi attālinātā mācību procesā. Visas trīs skolotājas strādāja ar individuāli veidotiem mācību plāniem. Īpašu vērību pievērsām “Skola2030” uzstādījumiem, daudz diskutējām par vērtēšanas problēmām. Apmeklēju attālināti viņu vadītās stundas un ieguvu pieredzi par reālo situāciju ļoti atšķirīgās skolās.”
Savukārt Indra Odiņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, uzskata, ka process pie darba vidē balstītām mācībām vēl būtu pilnveidojams – studentiem vispirms ieteicams sākt prakses ar stundu vērošanu vismaz divas nedēļas, tad būtu jāsāk plānot stundas un tās vadīt kopā ar mentoru.