Aura – tas nav koris, tas ir dzīvesveids!

Cik gadu kopumā dziedi korī, vai pirms augstskolas arī nodarbojies ar dziedāšanu?

Korī dziedu jau 15 gadus. Viss sākas pamatskolā, kad mūzikas skolotāja uzaicināja atnākt uz kori un pamēģināt padziedāt, varbūt iepatiksies. Beigās iepatikās tā, ka tas kļuva par neatņemamu manu dzīves sastāvdaļu.

Kāpēc izvēlējies tieši šo kori?

Tā nebija grūta izvēle. Es gribēju tikt kādā no Latvijas Universitātes jauktajiem koriem un, atklājot, ka fizmatiem ir savs kolektīvs, nolēmu, ka šis būs īstais. Patīkams pārsteigums arī bija tas, ka kora diriģents ir Edgars Vītols. Kad mācījos 5. klasē, Daugavpilī notika kopmēģinājums koriem, kuri plānoja piedalīties skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kā viesdiriģents bija atbraucis Edgars. Kurš tolaik varēja iedomāties, ka pēc vairākiem gadiem viņš kļūs arī par manu diriģentu?

Vai bija liela konkurence, lai tiktu korī?

Man šķiet, ka toreiz bija ļoti veiksmīga diena, un sanāca tā, ka tika uzņemti visi 11 dziedātāji. Man bija liels uztraukums – rokas un kājas vienkārši trīcēja. Labi atceros, iegāju zālē, ieraudzīju žūrijā savu algebras pasniedzēju un padomāju, ja tagad slikti nodziedāšu, nevarēšu arī nokārtot algebru. Muļķīgi, vai ne? Beigās izvēlēto dziesmu nenodziedāju tik labi, kā gribētos, ļoti par to pārdzīvoju, bet vakarā saņēmu e-pastu ar apsveikumu. Atmiņā vairāk palikuši diriģenta joki un pozitīvā attieksme, nevis dažas neveiksmīgi paņemtas notis.

Kādos konkursos, koncertos esat piedalījušies?

Kaut arī šajā korī dziedu ne tik ilgi, jau ir sanācis uzstāties uz vienas skatuves kopā ar Raimondu Paulu, dziedāt 18. novembra koncertā pie Brīvības pieminekļa, kā arī piedalīties Universitātes simtgades svinības Arēnā Rīga un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Koncertu sezonas laikā tiešām ir daudz, mēs vienmēr kaut kam gatavojamies.

Cik man ir zināms, Aura ir piedalījusies gan Pasaules koru olimpiādē, gan “dziesmu karos”, gan vairākos starptautiskos konkursos. Mūsu pēdējais konkurss bija Rīga dzied, un man visvairāk atmiņā palikušas nevis uztraukuma pilnās konkursa dienas, bet tieši gala koncerts – mēs izpildījām ABBA dziesmu popuriju, un tajā brīdī visa zāle dejoja un dziedāja mums līdzi. Sajūtas toreiz bija kolosālas.

Vai esat uzstājušies arī ārpus Latvijas robežām?

Jā, protams. Viens no tālākajiem galapunktiem, kur Aura ir aizlidojusi, ir Malta. Man paša palaimējās piedalīties Ziemassvētku koncertbraucienā uz Vāciju. Tas bija liels piedzīvojums – gandrīz katra diena citā pilsētā ar jaunu koncertu. Dīrenē nakšņojām viesģimenēs, Hamburgā bija mēģinājums policijas iecirknī kopā ar Hamburgas policijas kori. Un tas viss pēdējā nedēļā pirms Ziemassvētkiem, kas ļāva noķert īsto svētku garu un apmeklēt daudzus Ziemassvētku tirdziņus.

Kādas ir Auras tradīcijas ārpus mēģinājumiem?

Katru gadu augusta beigās mums notiek kora nometne, trīs dienas dzīvojam kopā un gatavojamies jaunajai sezonai. Protams, visu šo laiku nevar tikai dziedāt, tāpēc notiek arī citas aktivitātes – jauno dziedātāju iesvētības, balss grupu sacensības, kā arī kārtīga ballīte. Viena no manām mīļākajam tradīcijām ir koncerts Mežciema pansionātā – liekas, ka mēs tur esam ļoti gaidīti, un droši vien tāpēc tie koncerti vienmēr sanāk tik jauki un sirsnīgi.

Decembra beigās notiek “kora egle”, pavasarī piedalāmies laivu braucienos, kā arī nekad neaizmirstam apsveikt viens otru dzimšanas dienā, vārda dienā un citos nozīmīgos svētkos.

Kā jums norisinās mēģinājumi Covid-19 pandēmijas laikā?

Mēģinājumi pagaidām notiek caur Zoom platformu. Nedēļas laikā mums vajag ierakstīt kādu noteiktu dziesmas fragmentu un saglabāt to Google drive, un tad katru otrdienu, pirms tam noklausījusies visus mūsu ierakstus, kora vadība mūs paslavē un pakritizē, un tā tas darbs kaut kā iet uz priekšu. Godīgi sakot, man kā studentei, kas dzīvo kopmītnē, dažreiz vajadzēja aizbraukt uz mežu, lai ierakstītu kādu gabalu, jo augstas notis nodziedāt “pa kluso” man tomēr nesanāca.

Protams, ka ļoti pietrūkst tikšanos ar citiem dziedātājiem, bet mēs cenšamies savā ziņā turpināt būt kopā. Piemēram, kādu pusotru nedēļu pirms Ziemassvētkiem tie, kam bija tāda iespēja, bija aicināti nedēļas laikā aizbraukt un iekārt kādu rotājumu eglītē, kas atradās vienas dziedātājas pagalmā. Neraugoties uz to, ka mēs nevarējām satikties, tā sajūta – tu atbrauc un redzi, ka tavi biedri te ir bijuši – vieno, un ir patīkami apzināties, ka joprojām esam viens kolektīvs, kaut arī attālināti.

Kādām īpašībām jāpiemīt kora Aura dalībniekam?

Man šķiet, ka katram dalībniekam ir jābūt gatavam piedzīvojumiem un pārsteigumiem, jo nekad nevar zināt, ar kādu piedāvājumu Edgars atnāks uz mēģinājumu. Atceros, reiz mums pateica, ka nākamajā dienā vajadzēs filmēties Jāņa Skuteļa programmai un mums būs jāattēlo 18. novembra salūts. Sākumā bija nesaprašanās, bet, kad kopīgi apsvērām, kā koris varētu “atskaņot” salūtu, paradījās sajūta, ka viss būs labi, un tā arī bija. Tāpēc es teiktu, ka dalībniekam jābūt aktīvam, gatavam jauniem izaicinājumiem un, protams, ir jāmīl dziedāt.

Kāda gaisotne valda korī un kora mēģinājumos?

Divarpus stundas mēģinājumā paskrien nemanot. Es tiešām izbaudu to, ko mēs darām, un mēģinājumi mani uzlādē, jo tu gan nopietni pastrādā, gan kopīgi pasmejies par kādu joku. Dažreiz man ir gadījies atnākt uz mēģinājumu sliktā garastāvoklī, bet gandrīz nekad nav gadījies tādā aiziet prom.

Kā topošajiem kora dziedātājiem labāk sagatavoties atlasei?

Es ieteiktu izvēlēties savu mīļāko dziesmu, un, kad pienāks laiks, bez liekām pārdomām nākt uz uzņemšanu, kā arī nebaidīties no tā, ka atlases laikā var kaut kas nesanākt.

Vai plāno dziedāt korī arī pēc universitātes absolvēšanas?

Jā, protams. Gribētu dziedāt tik ilgi, cik tas ir iespējams, jo, kā mēs sakām: “Aura – tas nav koris, tas ir dzīvesveids!”