NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Astronome un skolotāja Mārīte Eglīte

2021. gada martā latviešu astronomei un pedagoģei Mārītei Eglītei apritētu 70. gadskārta.

Mārīte Eglīte dzimusi 1951. gada 14. martā Rīgā, Kārļa un Paraskovjas Bitenieku ģimenē. Vēl ģimenē bija vecākā māsa Irma. Mārītes bērnība pagāja Pārdaugavā, ģimene dzīvoja Kalnciema ielā. Viņa mācījās netālajā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskolā (tagad Rīgas Valsts vācu ģimnāzija). M. Eglīte stāsta, ka astronomija viņu interesējusi kopš 14 gadu vecuma: “Gribēju strādāt astronomijā, kas bija mans lielais sapnis jau kopš bērnības. Jau tad mēģināju veikt novērojumus.”

 Vecāki cerēja, ka pēc skolas beigšanas 1969. gadā jaunākā meita studēs medicīnu, taču Mārīte uzsāka fizikas studijas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātē. Tolaik, 20. gadsimta 60. gados, notika pirmie cilvēku lidojumi kosmosā. Mārīte atceras: “Valdīja sava veida romantika. Ar zvaigžņu karti rokās devos pētīt zvaigznājus. Manuprāt, zvaigžņotā debess ir viena no skaistākajām dabas parādībām. Ja gribam kaut ko iedvesmojošu un ļoti skaistu, jāiziet zvaigžņotā naktī. Tad var saskatīt savu niecību un apjaust Visuma plašumu.”

Jau studiju laikā viņa uzsāka zvaigžņu spektru izpēti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā (tagad Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorija). Studentu apmaiņas brauciena laikā Prāgā sākās draudzība ar studiju biedru, turpmāko dzīves draugu Ilgmāru Eglīti (dzimis 1951. gadā). Abus saistīja arī kopīgā interese par astronomiju. 1973. gada vasaras beigās viņi apprecējās. Pēc kāzām viņi dzīvoja Jūrmalā starp Pumpuriem un Jaundubultiem, I. Eglīša tēva celtajā mājā. 1974. gadā Mārīte Eglīte pabeidza studijas fizikas specialitātē ar diplomdarbu ”Dažāda tipa oglekļa zvaigžņu starojuma spektrālais sadalījums”.

Neraugoties uz to, ka Mārītei bija tuva astronomija, valsts sadales komisija 1974. gadā viņu norīkoja darbā Jūrmalas 4. vidusskolā (tagad Pumpuru vidusskola), kur ar pārtraukumiem meitu Vijas (1981) un Zanes (1985) dzimšanas laikā viņa nostrādāja ilgāku laiku (1974 – 1980 un 1983 – 1989). Taču jau studiju prakses laikā Mārīte atskārta, ka viņai padodas arī pedagoga darbs: “Te nu var sacīt – kam dzīvē veicas, tam veicas. Man bija prakse Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā pie skolotājas Vivijas Slīteres – fizikas skolotāju ikonas. Viņa deva fantastisku pamatu.” Jaunā matemātikas un fizikas skolotāja, kas izskatā daudz neatšķīrās no saviem skolēniem, bija ļoti aktīva. Viņa kļuva par Jūrmalas pilsētas tautas deputāti, bet 1978. gadā jau bija direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā.

Līdztekus bērnu audzināšanai Mārīte Eglīte strādāja par vecāko laboranti Radioastrofizikas observatorijas Astrofizikas daļā (1980 – 1983 un 1989 – 1993). Viņas zinātniskās intereses bija saistītas ar oglekļa zvaigžņu spektru klasifikāciju un analīzi. Tika veikta ar Birakānas (Armēnija) Astrofizikas observatorijas 2,7 metru teleskopu iegūto oglekļa zvaigžņu spektru analīze, kas deva iespēju novērtēt skābekļa – oglekļa daudzuma attiecību zvaigžņu atmosfērā, ka arī iegūt jaunus oglekļa zvaigžņu spektru klasifikācijas kritērijus spektra redzamajā daļā. Šā laika posma svarīgākās publikācijas ir Alksnis, A.; Eglīte, M. „Properties of variability of extreme carbon star CIT 6=RW LMi” (1984) un Alksnis, A.; Eglite, M.; Platais, I. „V1129 Cyg is not an Optical Counterpart of IRC +30374 = AFGL 2417” (1990).

1981. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, Mārītes dzimto māju, jo viņas vecāki bija atjaunojuši sev piederošo māju Engurē. Šajā laika posmā Mārīte kopā ar vīru aktīvi nodarbojās ar ūdenstūrismu straujās Krievijas upēs, bieži devās uz kalniem. Tika izbraukta Čeremoša Karpatos, Kemas upe Kolas pussalā, Abakanas upe un Okas augštece Sajānu kalnos, kā arī citas. I. Eglītis stāsta: “Viņu nebiedēja ne mežonīgās krāces, ne smagie pārgājieni līdz upju augštecēm, nesot vairāk nekā 30 kilogramus smago mugursomu, ne pārvaramās, reizēm pat sniegotās, kalnu pārejas.”

1988. gadā ģimene pārcēlās vēlreiz, jo ar Mārītes vecāku finansiālo atbalstu viņi iegādājās Baldones pagasta „Mežmaļu” mājas aptuveni viena kilometra attālumā no observatorijas Šmita teleskopa. Šajā laikā valstī sākās politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, zinātnieku algas kļuva ļoti mazas. Mārītes vīrs Ilgmārs kopš studiju beigšanas 1974. gadā visu laiku strādāja Radioastrofizikas observatorijā. Līdztekus darbam astronomijā 1992. gadā viņi izveidoja zemnieku saimniecību, kurā lieli palīgi bija meitas Vija un Zane. Eglīši nodarbojās ar lopkopību, audzēja zemenes un tomātus. Tas deva iespēju turpināt zinātnisko darbību, kā arī pirmo ģimenes auto Moskvič-412 nomainīt pret Volkswagen. 1996. gadā zemnieku saimniecība ieguva ekoloģiskās saimniekošanas sertifikātu Demeter.

1993. gadā Mārīte Eglīte sāka strādāt Baldones vidusskolā par fizikas un matemātikas skolotāju. Pakāpeniski skolēni kļuva par viņas „otro ģimeni”. Žurnāliste Elīna Kondrāte raksta: „Katru dienu pēc stundām līdz vēlai pēcpusdienai pedagoģe sniedz padomus skolēniem, kas izstrādā zinātniskos darbus, iekavējuši mācību vielu vai gluži vienkārši nav izpratuši kādu uzdevumu. „Gribētos būt stingrai skolotājai, bet nezinu, vai izdodas,” smejas Mārīte. Profesija neļaujot apstāties un nepārtraukti prasa pilnveidot arī sevi. Kā daudzi skolotāji, Mārīte pati sev katru gadu solās samazināt darba slodzi, bet jau gadu no gada tas nekādi neizdodoties. Savukārt, kad pietrūkst enerģijas, vai ir grūti, vienmēr uzdod sev jautājumu: cik ilgi skolotājs var strādāt skolā? „Strādāšu tik ilgi, cik ilgi man būs iedvesma. Kad paliek grūti, vienmēr padomāju, vai vēl varu izfunktierēt kaut ko jaunu un interesantu gan sev, gan skolēniem. Un pagaidām atbilde ir „Jā!” – tātad skolā vēl varu strādāt,” smaidot pauž izcilā skolotāja”.

Līdztekus darbam skolā, 2005. gadā Mārīte Eglīte atsāka strādāt Baldones observatorijā kā Latvijas Universitātes Astronomijas institūta zinātniskā asistente. Viņas galvenie pētījumu virzieni, darbojoties tandēmā ar vīru, bija oglekļa zvaigžņu spektrālo standartu apstrāde, jaunu oglekļa zvaigžņu meklēšana, to spektrālo raksturlielumu noteikšana un telpiskā izvietojuma noskaidrošana. Zvaigžņu spektrus ieguva ar Baldones observatorijas Šmita teleskopu. Kopīgā darbā tika atklāta svarīga sakarība starp oglekļa zvaigžņu spektrofotometrisko gradientu un virsmas temperatūru. M. Eglītei ir izdevies atklāt arī vairākus desmitus jaunu oglekļa zvaigžņu un noteikt šo zvaigžņu koncentrācijas apgabalus Galaktikā. M. Eglīte piedalījās ar ziņojumiem astronomijas konferencēs Rīgā, Krievijā (1998), Austrijā (2010), Spānijā (2012), Čehijā (2016), Ukrainā (2012, 2014, 2015, 2016). Šī darbības posma svarīgākās publikācijas norādītas raksta noslēgumā.

Tā kā Mārītes Eglītes lielā aizraušanās bija astronomija, viņa panāca Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu astronomijas mācīšanai Baldones vidusskolā. Sākot ar 2008./2009. mācību gadu, Baldones vidusskolas 11. klases skolēni viņas vadībā apguva astronomiju kā atsevišķu priekšmetu. Vispārizglītojošās programmas skolēniem bija divas mācību stundas nedēļā, bet humanitārās un sociālās programmas skolēniem – viena stunda nedēļā.

Tāpat viņas vadībā skolēni sāka izstrādāt zinātniski–pētnieciskos darbus astronomijā. M. Eglīte vērtē, ka augsta līmeņa skolēna pētījuma izstrādei nepieciešami divi gadi: “Skolotāja atzīst, ka pētījumu process ir visai sarežģīts, tie nereti notiek pat naktīs Baldones observatorijā. “Ne visiem jākļūst par astronomiem, tāds nav mērķis, tomēr skolēni ir iepazinušies ar zinātniskā darba veikšanu un guvuši vērtīgu pieredzi.””

Dzintra Knohenfelde, Baldones vidusskolas direktore, kas raksturo savu skolotāju kā kompetentu, radošu un aizrautīgu, raksta: “M. Eglīte jau vairākus gadus ir rosinājusi vidusskolēnus pievērsties zinātniskajai pētniecībai. 2006. gadā trīs 12. klases skolēni meklēja Volfa–Rajē zvaigznes Šmita teleskopa uzņēmumos un iepazinās ar zvaigžņu spektrālo klasifikāciju. Viņi, izmantojot zvaigžņu katalogus, sameklēja trīs Volfa–Rajē zvaigznes Gulbja zvaigznājā. Šis darbs konkurēja ar otru, arī 12. klases divu skolēnu zinātnisko pētījumu “Saules aktivitātes un cilvēku sajūtu kopsakarība”. Lai raksturotu Saules aktivitāti, skolēni izmantoja astronomiskā pavadoņa SOHO novērojumus. Paralēli tika anketēti 100 respondenti un pētīta viņu pašsajūta mēneša garumā. Tika iegūti interesanti un arī negaidīti rezultāti, kas varētu būt pamatā plašākam pētījumam.

Ar sevišķu interesi pētījumu “Vēlo zvaigžņu spektrālā klasifikācija izvēlētos debess apgabalos” 2007. gadā veica 11. klases skolēni R. Bizūns un J. Putniņš. Lielu daļu sava brīvā laika zēni pavadīja observatorijā, pētot Galaktiku un izvirzot hipotēzi – ar Šmita tipa teleskopu un lādiņsaites matricu ir iespējams nodalīt oglekļa zvaigznes no pārējām sarkanajām zvaigznēm, kā arī veikt zvaigžņu spektrālo klasifikāciju – un pierādot to. Darba prezentācijā skolasbiedri bija pārsteigti, ka Reinim un Jānim izdevies atklāt divas oglekļa, 14 jaunas S tipa zvaigznes, klasificēt 26 M spektra klases zvaigznes. Darba rezultāti ieinteresēja arī pārējos skolēnus. R. Bizūns un J. Putniņš ar šo darbu ieguva 1. vietu Rīgas rajonā un 1. pakāpes diplomu Latvijas 31. skolēnu zinātniskajā konferencē. Milzīgu pieredzi abi zēni guva Eiropas Jauno zinātnieku kongresā Valensijā (Spānijā). Latvijas Astronomijas biedrība R. Bizūnu un J. Putniņu apbalvoja ar diplomu, kurā izteica uzslavu par labi izstrādāto darbu.”

Kopumā septiņi viņas vadītie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi astronomijā guva uzvaru Latvijas Skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konferences Astronomijas sekcijā (sk. tabulu). Četri no tiem tika izvirzīti uz starptautiskiem jauno zinātnieku konkursiem. No 2010. gada Mārīte Eglīte bija arī Pierīgas novadu izglītības iestāžu metodiskā darba koordinatore fizikā. Viņa organizēja skolotāju seminārus, vadīja atklātās mācību stundas, labprāt palīdzēja kolēģiem, daloties savās zināšanās un darba pieredzē. Piemēram, 2014. gadā Baldones vidusskolā notika Latvijas Astronomijas biedrības 4. astronomijas skolotāju seminārs, kurā piedalījās 34 pedagogi.

Mārītes pašaizliedzīgā atdeve pedagoga darbā tika pamanīta. 2010. gadā viņai piešķīra Ata Kronvalda fonda un SEB bankas reģionālo prēmiju un goda rakstu par ievērojamu ieguldījumu talantīgo skolēnu apzināšanā un izglītošanā. Nākamajā gadā kā viena no pieciem Latvijas izcilākajiem skolotājiem viņa saņēma A. Kronvalda prēmijas goda zīmi par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un jaunatnes zinātniski pētnieciskā darba organizēšanā un vadīšanā un kopā ar pārējiem skolotājiem tika sumināta pieņemšanā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa. 2016. gadā viņa saņēma Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu skolēnu pētniecisko darbu vadīšanā, sagatavojot Latvijas skolēnu zinātniskajai konferencei. Intervijā pēc Kronvalda prēmijas goda zīmes saņemšanas M. Eglīte sacīja: „Skolotājam jāmainās līdzi bērniem. Tas varbūt skan augsti, bet tā tas ir”.

Mārītei patika ceļot. Brieduma gados kopā ar vīru viņa turpināja ceļojumus pa dažādām Eiropas valstīm – Angliju, Austriju, Ungāriju, Čehiju un citām. Darbu skolā M. Eglīte beidza 2016. gada rudenī, kad viņu piemeklēja smaga slimība. Neraugoties uz to, darbu astronomijā viņa turpināja līdz pat pēdējām dzīves dienām. Mārīte Eglīte mirusi 2016. gada 7. novembrī 65 gadu vecumā, apglabāta Baldones kapos.

Lasi vēl:

Eglītis I. Astronomes Mārītes Eglītes dzīves gājums. Zvaigžņotā Debess, Pavasaris 2017, Nr. 235, 63.- 64. lpp.

Kondrāte, E. Astronomija un romantika Baldones skolotājas dzīvē. Rīgas apriņķa portāls. 26.03.2012.

Knohenfelde, D. Astronomijas atgriešanās skolā. Zvaigžņotā Debess, Pavasaris 2009, Nr. 203, 51. – 53. lpp.

Mārīte Eglīte 14.03.1951 – 07.11.2016. Baldones Ziņas, 2016, 22. novembris.

M. Eglītes svarīgākās zinātniskās publikācijas 1995. – 2016. gadā:

Eglitis, I.; Eglite, M. „The Abundance Ratio C/O in the Atmospheres of 343 Carbon Stars. I. The Orion Galactic Arm” (1995)

Eglitis, I.; Eglite, M. „The Abundance Ratio C/O in the Atmospheres of 89 Carbon Stars” (1997)

Eglitis, I.; Eglite, M. Balklavs, A. „Spectral Classification of Carbon Stars” (1998).

Eglitis, I.; Eglite, M. „C/O Ratio in Orion and Perseus Galactic Arms” (1998).

Eglitis, I.; Eglite, M. „Carbon to Oxygen Abundance Ratios in the Atmospheres of Carbon Stars of the Orion and Perseus Galactic Arms”(2000).

Eglitis, I.; Eglite, M.; Balklavs, A. „Spectral Classification of Faint Carbon Stars” (2003).

Eglitis, I., Eglite, M., Paupere, M. „Effective Temperature of Carbon Stars” (2010).

Eglitis, I., Eglite, M., Paupere, M. „New Carbon Stars in the Polar Region of the Sky” (2010).

Protsyuk, Yu. I.; Andruk, V. N.; Muminov, M. M.; Yuldoshev, Q. X.; Ehgamberdiev, Sh. A.; Eglitis, I.; Eglite, M.; Kovylianska, O. E.; Golovnya, V. V.; Kazantseva, L. V.; Kashuba, S. G. Method for Evaluating the Astrometric and Photometric Characteristics of Commercial Scanners in their Application for the Scientific Purpose (2014).

Kazantseva, L. V.; Andruk, V. M.; Shatokhina, S. V.; Protsyuk, Yu. I.; Eglitis, I.; Eglite, M. Research of the Long-Term Behaviour of the Pleiades by Using of Photographic Plates from Ukrvo Digital Archive and Baldone Observatory (2015).

Eglite, M.; Eglitis, I. Baldone Schmidt (Latvia) Telescope Astrophotos Archive (2016).

Eglitis, I., Eglite, M., Kazanceva, L.V., Shtohina, S.V., Prostsuk, Y.I., Kovilyanskaya, O.E., Andruk, V.N. Астрометрия и фотометрия Плутона из оцифрованных фотографических наблюдений 1961 – 1996 гг (2016).

M. Eglītes vadītie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi astronomijā un fizikā: