Ziņa
Viktorija Soņeca kā ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" stipendijas "Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā" ieguvēja 2019./ 2020. akadēmiskajā gadā un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante minētās stipendijas ietvaros ir izstrādājusi pētījumu “Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī”. Uzsverams, ka šo stipendiju administrē Latvijas Universitātes Fonds.
Minētajā pētījumā sniegta atbilde uz jautājumu, kādēļ Latvijas Republikā ir nepieciešama lobēšanas regulējuma ieviešana, uzsvaru liekot uz tā, kas tas nav tikai nacionālais jautājums, lai likumu pieņemšanu padarītu “caurspīdīgu”, vienlaikus uzlabojot to kvalitāti un veicinātu uzticēšanos likumdevēja pieņemtajiem lēmumiem, bet arī kā instruments, lai uzlabotu Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzņemto pienākumu izpildi un veicinātu sabiedrības līdzdalību likumdošanas procesā. Tas tā ir, jo Latvijas Republika ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un Eiropas Savienības tiesības ir neatņemama daļa no Latvijas Republikas tiesību sistēmas. Tādēļ pētījumā tiek apskatīti Latvijas Republikas pienākumi pret Eiropas Savienību un tas, kā Eiropas Savienības tiesības ietekmē un kā šīm tiesībām būtu jāietekmē nacionālais likumdošanas process, minot arī piemēru, kad likumdevēja kļūda ir rezultējusies Eiropas Savienības Tiesas spriedumā.
Tāpat pētījumā veikta vispārēja lobēšanas institūta izpēte, analizējot lobēšanas institūta nozīmi tiesiskā demokrātiskā valstī, kā arī ieguvumi no lobēšanas regulējuma ieviešanas, uzsverot to, ka jābūt nošķirtai lobēšanai, kas ir ar normatīvo aktu atļauta darbība (noteikts un izprotams process), no tirgošanās ar ietekmi, par ko draud kriminālatbildība.
Papildus pētījumā aplūkots jautājums par sabiedrības līdzdalību likumdošanas procesā, jo sabiedrības līdzdalība likumdošanas procesā nodrošina demokrātijas leģitimitāti un efektivitāti, kā arī lobēšanas process ir tikai viena no sabiedrības līdzdalības formām. Pētījumā ietverti arī piemēri, kas demonstrē nepieciešamību lobēšanas regulējuma ieviešanai, ievērojot cita starpā arī to, ka praksē ne vienmēr Valsts prezidenta iebildumi atbilstoši Satversmes 71. pantam ir pietiekami, lai likumdevējs pārskatītu savu lēmumu.