LU pētnieki izstrādā portatīvu ādas diagnostikas ierīci melanomas noteikšanai

Latvijā ik gadu melanomu atklāj vairāk nekā 200 cilvēkiem un aptuveni 80 cilvēku gadā no tās mirst. I. Ošiņa aicināja uzmanīties arī no bazaliomas, kas ir biežākais ādas ļaundabīgais audzējs, kā arī plakanšūnu audzēja, kas bieži attīstās no aktīniskās keratozes (zvīņainiem ādas izaugumiem).

Lai diagnosticētu ādas problēmas, jādodas pie ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa, kur ar speciālām iekārtām (dermatoskopu) tiktu noskaidrota veidojumu labdabība vai ļaundabība. Gadījumā, ja ārsts atzīs, ka veidojums ir ļaundabīgs, tad tiks veikta biopsija, kas ir audu parauga noņemšana no organisma, un tālāk histoloģiskajā izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai veidojums ir ļaundabīgs vai tomēr labdabīgs.

Ārsti un dermatologi veidojumu rakstura noteikšanai izmanto tādas iekārtas, kā “MelaFind”, “SIAscope” un “SolarScan”, kas pēc pētnieces domām ir pārsvarā dārgas, liela izmēra un diezgan neērtas, jo sastāv no vairākām daļām, kas ir savstarpēji savienotas ar vadiem.

“Mūsu mērķis ir izveidot uzticamu, portatīvu, ērtu diagnostikas ierīci. Metodes pamatā mēs skatāmies uz gaismas optiskajām īpašībām ādā – atstarošanu, izkliedi un absorbciju. Dažāda viļņu garuma gaisma iespiežas dažādā dziļumā ādas audos: zilā gaisma mazāk nekā zaļā, dzeltenā un sarkanā gaisma. Tas, ko mēs mērām – difūzi atstarotās gaismas intensitāti pie fiksētiem viļņu garumiem,” atklāja I. Ošiņa.

“Mūsu ierīces novitāte ir tā, ka tai ir palielināta spektrālā selektivitāte, ir uzlabota attēlu kvalitāte – nav kustības artefaktu, kā arī tai ir vienkāršāka un ātrāka attēlu apstrāde. Ierīcē tiek izmantota vienlaikus vairāku lāzeru gaisma, kas tiek izkliedēta, tad iekārta uzņem vienu momentuzņēmumu. Tālāk šis attēls tiek sadalīts vairākos (attiecīgi katram gaismas viļņu garumam) un beigu posmā tiek aprēķināta hromoforu kartes (vielu sastāva kartes). Izanalizējot šādas kartes, apskatoties to vidējās vērtības un hromoforu sadalījumu, tiek veikta mērījumu klasifikācija, tai skaitā nosakot, vai tie ir labdabīgi vai ļaundabīgi ādas veidojumi,” tā ierīces darbības principus skaidroja pētniece.

Pētījuma autore I. Ošiņa aicina visus sekot līdzi savam veselības stāvoklim un ādas veidojumiem, veicot pašpārbaudi pēc veidojumu simetrijas, robežām, krāsas, izmēriem un evolūcijas.

Ierīce izstrādāta projekta “Progresīva spektrālās attēlošanas tehnoloģija ādas diagnostikai” ietvaros, projekta reģ. numurs – LZP-2018/2-0006.

25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.