Ārvalstu docētāji izmanto iespēju apgūt latviešu valodu

Projekta gaitas atskaite: 2020. gada augusts - 2020. gada oktobris

Viena no jaunu zināšanu apguves un kultūras iepazīšanas iespējām projektā "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē" ir latviešu valodas mācības ārvalstu akadēmiskajam personālam, kas projekta ietvaros strādā Latvijas Universitātē.

Trīs mēnešu garumā 100 akadēmisko stundu apmērā latviešu valodu apguvuši arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes viesprofesors no Tartu Universitātes, Igaunijā, Riho Altnurme (Riho Altnurme), Ģeogrāfijas un Zemes zinātnes fakultātes viesdocents Eduards Spirajevs (Eduardas Spiriajevas) no Klaipēdas Universitātes, Lietuvā, kā arī viesprofesors Jurgens Bīderers (Jürgen Biederer) no Heidelbergas Universitātes, Vācijā.

^{Attēlā: Riho Altnurme. Foto: Eestikirikk.ee}

Daloties pārdomās par latviešu valodas mācībām projekta ietvaros, viesprofesors Riho Altnurme uzsver pasniedzējas Andas Klaužas pienesumu viņa latviešu valodas zināšanu papildināšanā. Viņš atzīst, ka šī iespēja mācīties valodu bijusi ļoti noderīga, un par lielāko ieguvumu uzskata to, ka šobrīd viņš spēj patstāvīgi rakstīt latviešu valodā un pats saprot, ko uzrakstījis, kā arī ar vārdnīcas palīdzību spēj izlasīt vienkāršus tekstus. Viesprofesors uzsver, ka latviešu un igauņu valodās daudzi vārdi ir līdzīgi, piemēram, kaste (kast), māja (maja), vēl (veel), maksā (maksab) un citi, kas kaut kādā mērā atvieglojis mācību procesu.

^{Attēlā: Eduards Spirajevs. Foto: ku.lt}

Eduards Spirajevs projektā lasīja lekcijas maģistra programmas studentiem teritorijas plānošanas attīstības programmā, kā arī teritoriālās pārvaldības un tehniskās infrastruktūras kursus. Latviešu valodas kursi, viņaprāt, bija ļoti motivējoši, jo bija iespēja iegūt latviešu valodas pamatzināšanas un uzzināt arī vairāk par Lietuvas un Latvijas kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm; bija iespēja labāk iepazīt latviešu kultūru, valodu un akadēmisko vidi. Latviešu valodas mācību laikā viesdocents saprata, ka lietuviešu un latviešu valodas ir līdzīgas, taču abās valodās ir liela atšķirība izrunā – pat viena un tā paša vārda nozīme var būt atšķirīga. Pats interesantākais vārdu savienojums latviešu valodā šķitis “ilgtspējīga attīstība”, jo lietuviski tas skan šādi “darni pletra” – abiem savstarpēji nav ne līdzību, ne asociāciju.

^{Attēlā: Jurgens Bīderers. Foto: uni.heidelberg.de} 

Jurgens Bīderers projekta ietvaros vada radioloģijas lekcijas un seminārus medicīnas studentiem par radioloģiju, kopš gada sākuma arī zobārstniecības studentiem. Tiešsaistes kursu izveide viesprofesoram bija izaicinājums, taču tas izdevās veiksmīgi. Docētājam ļoti saistoša bija ideju un radošo domu apmaiņa studiju procesā. Latvijas studiju vide, viņaprāt, ir draudzīga, ļoti personiska, augsti vērtējama studentu atsaucība un motivācija. Iespēja apgūt latviešu valodu bija viens no spilgtākajiem mirkļiem projektā. Pēc viesprofesoram domām, viens no interesantākajiem vārdiem latviešu valodā, ir “brīnišķīgi”, jo tas ir labs vārds, lai raksturotu savu sajūsmu par kaut ko, bet vārds “korķviļķis” ir smieklīgs, jo sastāv no diviem dīvainajiem burtiem “ķ”, kuru ārzemniekiem ir ļoti grūti izrunāt.

Latviešu valodas apmācībās ārvalstu pasniedzējiem būs iespēja piedalīties līdz pat projekta noslēgumam - 2022. gada 30. septembrim.