LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas

Mūsu pieredze veidojas ne tikai no vislabāk izpētītās maņas – redzes, bet arī no ožas, garšas, taustes. Interesantais, ko Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas pētnieku komanda apskata arī pētniecībā, ir tas, kā visas šīs maņas savstarpēji mijiedarbojas un ir emocionāli pastarpinātas.

J. Šķilters prezentācijas sākumā iepazīstināja ar to, kas līdz šim zināms un izpētīts mūsdienu zinātnē. „Garšas uztveri kritiski ietekmē tauste, redze, smaržas u.c. Garšas receptori uz mēles ir tikai maza daļa no tā, kas nosaka, ko tad mēs beigās uztversim kā garšu. Ir arī zināms, ka forma nosaka gan garšas, gan emocijas, piemēram, apaļīgas formas cilvēkos izraisa pozitīvas emocijas un saldākus garšas uztvērumus, savukārt lauztas formas izraisa negatīvākas, skābākas un rūgtākas izjūtas,” stāsta pētnieks. Tāpat arī krāsa būtiski ietekmē garšas uztveri. Piemēram, pagaršojot saldu dzērienu, kas būs oranžā vai violetā krāsā, tas šķitīs saldāks, nekā tāds pats dzēriens zaļā krāsā.

Ņemot vērā jau iepriekš izpētīto un zināmo, pētnieku komandas uzdevums bija noskaidrot, cik spēcīgas ir saites starp maņām, kā arī to, cik stipra ir emocionālā ietekme starp tām. „Pētījuma rezultāti noderētu daudzās jomās – veselīgākas pārtikas izstrādē, nezaudējot ierastās garšas īpašības, intuitīvāku saskarņu veidošanā, neiroloģisku un mentālu traucējumu diagnostikā, kā arī daudzās citās jomās, sākot no mākslīgā intelekta sistēmu veidošanas līdz pat sensortehnoloģijām un lietu internetu,” stāsta pētnieks.

Šobrīd komanda sadarbībā ar studentiem, dažādu fakultāšu kolēģiem, kā arī citu universitāšu pētniekiem Latvijā un pasaulē veic pētījumus par to, kā verbālas instrukcijas ietekmē cilvēka vizuālos procesus un kā formas, krāsas, taustes u.c. iepriekšējās zināšanas ietekmē to, cik saldu uztversim kādu produktu, kā arī pētījumus par tausti, depresiju, emocijām, u.c. „Interesanti ir tas, ka depresīviem cilvēkiem ir atšķirīga krāsu un emociju saistība, nekā tiem cilvēkiem, kas nav depresīvi, kas nozīmē, ka šiem pētījumiem ir arī liela klīniska nozīme,” stāsta Jurģis Šķilters.

Pētījumi veikti ar Andreja Eglītes kunga, Roberta Blumberga un labdarības organizācijas “Friends of the University of Latvia”, kā arī Latvijas Universitātes fonda atbalstu; pētījumi veikti Jāņa Eglītes piemiņai.

25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, lingvistikas, ekosistēmas un medicīnas jomās.