Ziņa

Latvijas Universitātes (LU) Muzeja krājums glabā atmiņas par vienu no tradīcijām Alma Mater – Latvijas Universitātes dibināšanas svētku dievkalpojumu programmas. Kopumā saglabājušās sešas – piecas no starpkaru perioda (1918-1940) un viena no Latvijas Universitātes astoņdesmit gadu jubilejas 1999. gadā. Visi svētbrīži notikuši Doma baznīcā, kas ir arī Latvijas arhibīskapa katedrāle.

Pēdējos gados Universitātē pieņemts svētbrīžus rīkot Mazajā aulā, tomēr apaļajās jubilejās visi, kā tas bija ierasts starpkaru periodā, pulcējās Rīgas Domā. Parasti LU Teoloģijas (TF) fakultātes dekāns tiek iesaistīts organizācijas darbos, sniedzot runu un ievada liturģiju, tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja dekāns ir mācītājs. To ir iespējams skatīt arī starpkaru perioda programmu oriģinālos, kurās kā svētbrīžu dalībnieki tiek minēti vairāki LU TF mācībspēki, piemēram, Ludvigs Adamovičs un Kārlis Kundziņš.

Ludvigs Ernests Adamovičs (1884-1943) bija luterāņu mācītājs, LU Teoloģijas fakultātes mācībspēks un dekāns, Izglītības ministrs (18.05.1934-10.07.1935) Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā (1934-1940), studējis Teoloģijas fakultātē Tērbatas Universitātē. Kārlis Oskars Kundziņš (1883-1967) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU teoloģijas profesors un dekāns. 1944. gada 17. martā viens no tiem, kas parakstījis Latvijas Centrālās padomes [1] memorandu; Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1962-1966).[2]

Kā skaidroja LU Teoloģijas fakultātes (TF) dekāne Dace Balode, tad pēc dievkalpojuma programmas iespējams saprast, ka šiem svētbrīžiem liturģijas daļa ir vienkāršāka, mazāk jūtams dialogs starp abām pusēm, kas piedalās dievkalpojumā, t.i., mācītājs un apmeklētāji. Salīdzinot programmas no starpkaru perioda un mūsdienām iespējams secināt, ka svētbrīža norise laika gaitā ir maz mainījusies, vienīgie papildinājumi - mūsdienās dievkalpojuma laikā tiek dziedāta Latvijas Republikas himna un Latvijas Universitātes himna, kā arī ievadvārdus teic Rīgas Doma dekāns. Tāpat programmās redzams, ka visos laikos dievkalpojumos piedalījušies Latvijas Universitātes kori, it īpaši aicināti tiek jauktais koris “Juventus” (sākotnējais nosaukums Latvijas Universitātes koris) un absolventu jauktais koris “Jubilate”.

Interesanti, ka vispār ir iedibinājusies šāda tradīcija, jo tomēr Universitāte ir gan politiski, gan reliģiski neitrāli. TF dekāne Dace Balode saka, ka šāda tradīcija iesākusies tādēļ, ka laikā, kad dibināta Latvijas Universitāte, luterānisms bija tautā izplatīta konfesija, kas arī izskaidrotu to, ka LU piecu un desmit gadu jubileju dievkalpojumi norisinās Rīgas Domā. Tomēr pēc dievkalpojuma vienkāršošanas procesa iespējams teikt arī to, ka šāda darbība veikta, lai svētbrīdis būtu aktuāls visu konfesiju piederīgajiem, kā arī tiem, kas nav piederīgi nevienai. Šī tradīcija jāuztver vairāk kā vienojošs elements, kaut gan tas, protams, ir jāsaprot arī kā reliģisks rituāls.

LU TF fakultātes profesors, bijušais dekāns Ralfs Kokins stāsta, kā šie dievkalpojumi norisinās šobrīd – svētbrīdī piedalās LU vadības pārstāvji, fakultāšu dekāni un pasniedzēji, nāk arī studenti. Tomēr LU svētku dievkalpojumi, kas norisinās Mazajā Aulā, nav ļoti apmeklēti, parasti ierodas ap 20-25 cilvēkiem. Iespējams, ka iemesls, kādēļ dievkalpojumi nav daudzskaitlīgi apmeklēti ir tādēļ, ka cilvēkiem vēl joprojām ir kādi aizspriedumi par reliģiju vai arī savas nezināšanas dēļ. Iespējams ir arī tas, ka, skatoties, kā mūsdienās attīstās sabiedrība, šie svētku dievkalpojumi vairs nav aktuāli.

Papildus informāciju par tradīcijām Latvijas Universitātē iespējams gūt LU Muzejā, rakstot uz e-pastu muzejs@lu.lv vai arī zvanot pa telefonu 67034566, 25733456.

LU Muzejs būs pateicīgs par citu jubilejas gadu svētku programmu dāvinājumu LU vēstures krājumam.

[1] Latvijas Centrālā padome – nacionālās pretestības kustības organizācija, kas izveidojusies II pasaules kara laikā 1943. gada 13. jūlijā. Tās mērķis – demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošana, balstoties uz 1922. gada Satversmi.

[2] Latvijas Universitāte divdesmit gados (1919-1939): vēsturiskas un statistikas ziņas par universitāti un tās fakultātēm. I daļa. Rīga: Latvijas Universitāte, 1939. 837.-846.lpp

LU jubilejas fotoarhīvā:

Latvijas Universitātes dibināšanas 100. gadadienas LU Senāta svinīgā sēde

Latvijas Universitātes 95. gadadienas pasākumi

LU 90. jubilejai veltīts ekumēniskais dievkalpojums

Latvijas Universitātes 85. gadadiena

LU dibināšanas 80. gadadiena

Share

Related Content

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Jāzeps Rancāns un uzsaukums vēlēšanām Eslingenē
09.02.2021

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Jāzeps Rancāns un uzsaukums vēlēšanām Eslingenē

ZEM LUPAS. Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijas Universitātē
12.10.2020

ZEM LUPAS. Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijas Universitātē

ZEM LUPAS. Vitauta Lielā Kauņas universitātes-Latvijas Universitātes sadraudzības apliecinājums
29.09.2020

ZEM LUPAS. Vitauta Lielā Kauņas universitātes-Latvijas Universitātes sadraudzības apliecinājums

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Universitātes izlaidumi fotoliecībās
16.06.2020

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Universitātes izlaidumi fotoliecībās

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Latvijas Republikas 20 gadu jubilejas gājiena fotoliecības
14.11.2019

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Latvijas Republikas 20 gadu jubilejas gājiena fotoliecības

Virtuālajā izstādē “Pa pēdām Aristotelim” aicinām iepazīt svētku norisi dažādos laikos
05.09.2019

Virtuālajā izstādē “Pa pēdām Aristotelim” aicinām iepazīt svētku norisi dažādos laikos

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Latvijas Universitātes vadība jaunajos amata tērpos
24.04.2019

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Latvijas Universitātes vadība jaunajos amata tērpos