Ziņa
Tomēr valoda ieņem būtisku lomu arī Evelīnas brīvajā laikā – viņu iedvesmo literatūra. “Lasīšana sakārto prātu un attīsta valodas izjūtu, kā arī, nenoliedzami, literatūrā ir daudz interesantu valodas piemēru,” viņa paskaidroja. 2009./2010. akad. gadā E. Zilgalve ieguvusi LU fonda pārraudzīto prof. Ernesta Felsberga piemiņas stipendiju. Ar baltu filoloģi Evelīnu Zilgalvi sarunājas Laine Fedotova.
Ar ko jūs nodarbojaties pašlaik, kādos projektos iesaistāties?
Mans darbalauks ir valoda: esmu valodniecības doktorante, pētniece. Manas darbavietas ir Latviešu valodas aģentūra, kur esmu valodas konsultante, un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte – docēju latviešu valodas kursus ārzemju studentiem, kā arī literārās rediģēšanas un valodas kultūras kursus. Šobrīd piedalos arī Valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” apakšprojektā „Gramatika un tās saskarjomas: enciklopēdiskā vārdnīca”, kurā gatavoju dažus šķirkļus topošajai apjomīgajai enciklopēdijai.
Kā jums ir palīdzējusi savulaik iegūtā LU fonda stipendija?
Stipendiju piešķir konkursa kārtībā, tāpēc, pirmkārt, stipendijas piešķiršanu uztvēru kā atzinību un pagodinājumu. LU fonds savukārt stipendiātus neaizmirst un pulcē tos: reizi gadā vai vismaz reizi divos gados tiekamies ar dažādu gadu E. Felsberga stipendiātiem, un nereti kopā ar mums ir pats mecenāts Guntis Bērziņa kungs ar kundzi Laimu. Var šķist ērmīgi, tomēr arī pēc desmit gadiem es joprojām jūtos atbildīga mecenāta priekšā, un man ir patiess gods piederēt stipendiātu saimei. Stipendija, protams, ir finansiāls atbalsts, taču es tai piešķiru arī simbolisku nozīmi: tā ir atzinība, mudinājums dot no sevis vairāk.
Ar kādu veikumu savā dzīvē lepojaties?
Es lepojos ar to, ka esmu gājusi savu ceļu. Pēc vidusskolas neklausījos tādās piezīmēs kā „Jocīgas studijas esi izvēlējusies, kur tu to dzīvē liksi?”, „Likās – gudra meitene, iesi uz juristiem…”, „Tev taču padodas valodas, ej uz tulkiem!” Izvēlējos iet, kurp veda sirds, un šī izvēle mani tālāk vedusi darbā, kas sagādā prieku.
Kādi ir jūsu sapņi un turpmākie mērķi?
Mans mērķis ir visu laiku ieguldīt sevī un allaž skatīties uz priekšu.
Vai varat nosaukt kādu interesantu faktu par sevi?
Man ļoti patīk putni.
Ja jūs spētu kaut ko pateikt visai pasaulei, kas tas būtu?
Ikkatra pieredze ir vērtīga, ikkatrs darbs ir cienījams. Tas šķiet klišejiski un pašsaprotami, taču to der atcerēties gan trauku mazgātājam, gan profesoram.
Ko jūs vēlaties no sevis dot apkārtējiem?
Apkārtējos es vēlos iedvest aizrautību valodā – lai ir degsme raudzīties pēc latviešu valodas ceļiem tur, kur vieglāk šķistu braukt pa citu valodu šosejām.
Kur jūs smeļaties iedvesmu un motivāciju?
Mēs nevaram tikai ieguldīt, pretī nesaņemot, un arī mani motivē darba augļi. Kad mans ārzemju students veido precīzas vārdu formas. Kad pēc nodarbības uzdod papildu jautājumus – tātad uzskata, ka pie manis ir vērts meklēt atbildes. Kad studenti ar mani diskutē un strīdas par valodas lietojumu – tātad viņi nav atnākuši atsēdēt garlaicīgu nodarbību. Kad pie manis vēršas pēc padoma, kas prasa veselu pētījumu – ir sarežģīti, taču tas mudina mācīties, domāt, paplašināt apvāršņus.
Arī vienkāršs paldies man šķiet ļoti spēcīgs vārds motivācijai. Mani iedvesmo un uzlādē literatūra – gan oriģinālliteratūra, gan tulkojumi. Lasīšana sakārto prātu un attīsta valodas izjūtu, kā arī, nenoliedzami, literatūrā ir daudz interesantu valodas piemēru.
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.