Ziņa
Kas ir “biotehnoloģija”?
Cilvēces pastāvēšanas vēsture uzskatāmi parāda cilvēka atkarību no dabas pārtikas, medicīnas un citu vajadzību nodrošināšanai. Neskatoties uz cilvēku skaita pieaugumu un Zemes resursu ierobežotību, prasības pēc dzīves kvalitātes aug vienlaikus ar patēriņu. Kā norāda Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Dr. biol. Nils Rostoks, lai resursus izmantotu pēc iespējas efektīvāk, ir nepieciešams veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu: “Par to daudz tiek runāts, bet daudz grūtāk ir to izdarīt. Ko darīt ar cilvēku veidotajiem atkritumu kalniem? Kā attīrīt mūsu piesārņotos ūdeņus? Kā saražot vairāk pārtikas, izmantojot mazāk ūdens un barības vielu? Kā ražot jaunas zāles izmantojot bioloģiskas sistēmas? To visu un vēl daudz ko citu ir iespējams uzzināt mācoties biotehnoloģiju. Ne velti ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijā biotehnoloģija ir definēta kā bioloģisko sistēmu, dzīvo organismu vai to sastāvdaļu izmantošana, lai iegūtu vai modificētu produktus vai procesus noteiktam pielietojumam.”
Par biotehnoloģijas sākumu dažreiz mēdz dēvēt laiku, kad cilvēki iemācījās taisīt maizi un raudzēt alu. Protams, mūsdienās šīs iemaņas ir tik pat svarīgas kā pirms 10 000 gadiem, un arī šajos procesos ir iespējami uzlabojumi. Mūsdienu biotehnoloģija ir daudz kompleksāka. Sarkanā jeb medicīniskā biotehnoloģija pēta, kā izmantot molekulas, šūnas un audus, lai iegūtu jaunas zāles un veidotu jaunas terapijas. Zaļā jeb agrobiotehnoloģija izmanto augus vidi saudzējošā lauksaimniecībā, lai nodrošinātu drošu pārtiku. Vides biotehnoloģija izmanto mikroorganismus, lai pārstrādātu atkritumus un attīrītu piesārņotos ūdeņus, bet baltā (rūpnieciskā) biotehnoloģija izmanto bioloģiskos procesus, lai ražotu rūpnieciskās izejvielas vai produktus, piemēram, biodegvielu.
“Biotehnoloģija mūsdienās izmanto gēnu un metabolisma inženierijas, sistēmbioloģijas un bioinformātikas sasniegumus, lai rūpīgi plānojot un kontrolējot padarītu bioloģiskos procesus īpaši efektīvus un iegūtos produktus – ekonomiski izdevīgus,” biotehnoloģijas nozīmi skaidro N. Rostoks.
Iespēja gan nākotnes pētniekiem, gan uzņēmējiem
“Nozare, kura, iespējams, visdziļāk ietekmēs un izmainīs mūsu dzīvi tuvākajos simts gados, ir tieši biotehnoloģija un bioinženierija,” tā jauno studiju iespēju raksturo Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Uldis Kalnenieks, uzsverot, ka šī ir mūsdienīga studiju izvēle tiem, kam padodas ķīmija, fizika, bioloģija un matemātika, un tiem, kuri iecerējuši nākotni saistīt ar akadēmisko pētniecību vai pat ar zinātņu ietilpīgu ražošanu. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna uzsver, ka jaunveidotā, pētniecībā balstītā studiju programma, kas apvieno dabaszinātnes un inženieriju, dod iespēju gan iegūt iemaņas vienai no nākotnes vadošajām nozarēm – bioinženierijai, gan arī veidot uzņēmumus biotehnoloģiju jomā.
Bakalaura studiju programmā “Biotehnoloģija un bioinženierija” iecerēts sagatavot augsti kvalificētus speciālistus un zinātniekus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā zinātniskā darba tirgū dažādās biotehnoloģijas un bioinženierijas nozarēs. Studiju programmu absolvējušie iegūs dabaszinātņu grādu biotehnoloģijā un bioinženierijā. Studētgribētāju uzņemšana jaunveidotajā studiju programmā Latvijas Universitātē iecerēta jau šovasar. Aktuālajai informācijai par uzņemšanu studijās Latvijas Universitātē iespējams sekot vietnē www.gribustudet.lv.
Programma tapusi projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” (projekta Nr.8.2.1.0/18/A/015) ietvaros. Projektā piedalās astoņas Latvijas Universitātes fakultātes un tiek izstrādātas septiņpadsmit jaunas studiju programmas. Projekta sadarbības partneri ir Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Tartu Universitāte. Visu jauno studiju programmu izstrādi, to licencēšanu, aprobēšanu un akreditāciju iecerēts paveikt laika posmā līdz 2023. gada novembrim.