LU Akadēmiskais centrs turpina attīstīties

Eiropas Investīciju bankas (EIB) konsultāciju centrs, piesaistītie starptautiskie eksperti un LU attīstības programmas komandas ir pabeigušas trešā posma projektu priekšizpēti. Divu gadu garumā tika pētīti deviņi attīstības projekti – gan plānotie Akadēmiskajā centrā, gan papildinošie LU attīstības projekti, raksta izdevniecība "Dienas Bizness".

LU Akadēmiskā centra attīstības programmas trešā posma projektos plānots investēt 103 miljonus eiro. Līdzās Dabas, Zinātņu un Rakstu mājām, kurās kopumā ieguldīti teju 130 miljoni eiro, atradīsies jaunie pielietojamās zinātnes un tehnoloģiju pārneses centri. Paredzams, ka Rakstu māja durvis vērs 2023. gadā, bet visu Akadēmisko centru iecerēts nodot ekspluatācijā 2025. gadā.

“Akadēmiskā centra izveide ļaus universitātei koncentrēt studiju un zinātnisko darbību, nodrošinot efektīvu, racionālu infrastruktūras un cilvēkresursu izmantošanu. Centrs dos attīstības impulsu ne tikai Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei, bet arī ekonomikai, veselības aizsardzībai un kultūrai. Studiju un zinātniskās darbības virsmērķim jābūt cilvēka dzīves kvalitātei lielo datu un digitālās sabiedrības laikmetā,” skaidro LU rektors Indriķis Muižnieks.

“Akadēmiskā centra attīstības plāni tiek veidoti sazobē ar EIB, kuras uzdevums ir gan izvērtēt potenciālo investoru interesi, gan pieskatīt projektu virzību tā, lai tie spētu piesaistīt finanšu institūciju interesi. LU kredītspēja un maksātspēja ir pietiekama, lai šos projektus īstenotu paredzētajā termiņā. Finansējuma piesaistes scenāriji ir iespējami dažādi – gan tieši aizņemoties, gan realizējot privātās publiskās partnerības projektus,” klāsta priekšizpētes projekta vadītāja Dace Tola.

EIB apstiprina, ka apsver iespēju iesaistīties LU Akadēmiskā centra projekta finansēšanā arī trešajā kārtā. “Šobrīd Eiropas Savienība sastopas ar vienu no visgrūtākajiem brīžiem tās vēsturē. Koronavīrusa pandēmijai būs spēcīga ietekme uz ekonomiku, un mums ir jāpaspēj reaģēt vienoti un pārliecinoši, neizšķērdējot ne minūti.  EIB jau vairākkārtīgi ir parādījusi, ka tā spēj sniegt atbalstu tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams. Un tā ir gatava to darīt vēlreiz,” uzsver EIB viceprezidents Tomass Estross (Thomas Östros). Viņš arī uzskata, ka Latvija ir spējusi pierādīt savu ilgtspēju, un EIB ir gatava savu iespēju robežās turpināt atbalstīt šīs valsts projektus.

Kā potenciālos trešā posma attīstības programmas finansējuma avotus EIB konsultāciju centrs iesaka Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda garantus, starptautisko aizdevēju finansējumu, LU pašu kapitāla ieguldījumus vai investoru piesaistītus līdzekļus privātās publiskās partnerības modeļa ietvarā.

Nekonsolidētie LU finansiālās darbības rezultāti 2019. gadā liecina, ka pērn augstskolas bilances vērtības palielinājusies par 1,7% sasniedzot 181 miljonu eiro, bet LU apgrozījums (budžeta ieņēmumi) – 100,8 miljonus eiro. “Pētījums ir devis ieskatu projektu finanšu parametros un palīdzējis LU sagatavot trešā posma plānus. Priekšizpētes ietvaros tika intervēti vairāki investori un nekustamo īpašumu projektu attīstītāji, kas sniedza vērtīgus ieteikumus. Ir izvērtēti dažādi iespējamie scenāriji un izpētītas augstskolas iespējas nodrošināt pašu kapitālu un aizņemties trešā posma attīstībai, piesaistot līdzekļus arī no savu nekustamo īpašumu pārdošanas. Ir arī ieskicēti dažādi privātās publiskās partnerības risinājumi” priekšizpēti raksturo EIB konsultāciju centra pārstāve Ciara Kontinenza (Chiara Continenza).

Tehnoloģiju māja

Tehnoloģiju mājā plānots koncentrēt visu LU zinātnes ekselenci, tajā būs moderni aprīkotas laboratorijas, un tā darbosies kā tehnoloģiju attīstības un pārneses centrs. Tehnoloģiju mājas sastāvā iekļauti trīs centri:

• dzīvības zinātņu centrs;
• augstas enerģijas daļiņu centrs;
• materiālmehānikas un prototipēšanas centrs.

Dzīvības zinātņu centrs

Mērķis – nodrošināt jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi dzīvības zinātņu jomā, sadarbības attīstība ar industriju un jaunuzņēmumu veidošana. Radīt materiāltejnisko bāzi jaunu tehnoloģiju, ražošanas sistēmu un produktu, un pakalpojumu radīšanai farmācijas un medicīnas nozarēs.

Augstas enerģijas daļiņu centrs

Mērķis – izveidot infrastruktūru, lai komercializētu augstas enerģijas starojuma pētniecību, atbalstīt gan esošās radiācijas tehnoloģijas, gan inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, stiprināt akadēmisko aprindu un rūpniecības partnerību radiācijas zinātnes un tehnoloģiju jomā.

“Jau šobrīd LU ir daudz projektu, kuros tiek izstrādāti prototipi, kuru tehnoloģiju gatavības līmenis vēl ir zems. Ir nepieciešams specifisks aprīkojums, lai paceltu šo prototipu tehnoloģiju gatavības līmenī un pievirzītu tos tuvāk tigum,” skaidro Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta direktors, centra zinātniskais eksperts, Dr. ķīm. Donāts Erts.

Materiālmehānikas un prototipēšanas centrs

Mērķis – attīstīt kompozīto materiālu izpēti aviācijas un kosmosa nozares vajadzībām, jaunu materiālu prototipu un ražošanas tehnoloģiju dizains un modelēšana.

“Tehnoloģiju mājas materiālmehānikas un prototipēšanas centrā cita starpā ir paredzētas materiālu testēšanas iekārtas, kas ļaus veikt starptautiski konkurētspējīgus augstas kvalitātes zinātniskus pētījumus. Jau šobrīd kā vienīgie Baltijā veicam materiālu un konstrukciju testēšanu akreditētā laboratorijā. Kas svarīgi – Tehnoloģiju mājā ir paredzēta laboratorija, kur būs iespējams izgatavot paraugus no kompozītmateriāliem un vēlāk arī prototipus ar, piemēram 3D drukas palīdzību,” stāsta Materiālu mehānikas institūta direktors, centra zinātniskais eksperts Egils Plūme.

Veselības māja

Mērķis – ārstniecības, pedagoģijas un zinātnes sinerģija, jaunu ārstniecības tehnoloģiju izstrāde, sociālās pediatrijas un ģimenes ārstu ekselences centru izveide. Veselības māja iecerēta kā medicīnas zinātnes un primārās veselības aprūpes sinerģija – tajā studenti gan apgūs zināšanas, gan praktizēs, poliklīnikā medicīnas pakalpojumus varēs saņemt gan LU studenti, gan darbinieki, gan pilsētas iedzīvotāji.

“Šķiet, ka atbildi, kāpēc veselība cilvēkiem ir svarīga, mēs meklējam vairāk nekā 2400 gadu, kad sengrieķu filozofs Sokrats nonāca pie idejas, ka “veselība” – tas vēl nav viss, bet bez veselības – viss ir nekas.” Veselības māja ir Latvijas Universitātes ieguldījums šī jautājuma kontekstā, uzsākot ārstēt slimību, kamēr tā vēl nav klīniski izpaudusies. Tas īpaši svarīgi bērniem, jo jebkura novēloti konstatēta un ārstēta slimība apdraud viņu attīstību. Veselības mājā pakalpojumus varēs saņemt gan studenti, gan pilsētas iedzīvotāji,” pauž Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Valdis Folkmanis.

Sporta māja

Mērķis – veidot sporta ekosistēmas centru Latvijā, nodrošinot plaša spektra pakalpojumus sportā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Čempionu jeb sporta mājā būs divas transformējamas zāles, kuras varēs piemērot dažādiem sporta veidiem. Studentu rīcībā būs arī plašs baseins un trenažieru zāle. Šis komplekss būs pieejams ne tikai LU saimes, tā infrastruktūru varēs izmantot arī pārējie pilsētas iedzīvotāji.

“Čempionu māja ir savā ziņā unikāls sporta objekts, kas nodrošinās LU studentiem un darbiniekiem arī Rīgas iedzīvotājiem aktīva dzīvesveida iespējas, profesionālām komandām un sportistiem piemērotus apstākļus un attīstīs sporta zinātnes studiju programmas ar plašām rehabilitācijas un diagnosticēšanas iespējām iedzīvotājiem. Tas sevī ietver divas lielas zāles komandu sporta veidiem, fitnesa un deju zāles, baseinu, skrejceļu, trenažieru zāli un citas sportošanas iespējas,” atklāj LU Sporta centra direktors, Sporta mājas priekšizpētes projekta vadītājs Uģis Bisenieks.

Studentu viesnīca un vieslektoru apartamenti

Mērķis – radīt studentiem modernu dzīvestelpu, kuras dzīvokļi un koplietošanas telpas būs aprīkotas ar visu nepieciešamo ātrai un mūsdienīgai dzīvošanai. Studentu mājā aptuveni 900 kvadrātmetru ir paredzēti studentiem nepieciešamajiem pakalpojumiem. Studentu viesnīcu un vieslektoru apartamentus varētu attīstīt kā publiskās partnerības projektu.

“Tirgus un attīstītāji ir vairāk ieinteresēti iesaistīties projektos, kam ir komerciāls potenciāls, savukārt tiem objektiem, kas nodrošina sociālekonomiskos ieguvumus/labumus, ir jāmeklē dažādu fondu un grantu finansējums, vai piemēram, starptautiskas finanšu institūcijas aizdevums,” vērtē priekizpētes projekta vadītājs R. Rotkalis.

Avots: Dienas Bizness, 2020. gada 7. aprīlis

Vairāk informācijas par Akadēmiskā centra attīstības programmu var meklēt LU Akadēmiskā centra mājaslapā.