MĒNEŠA PRIEKŠMETS. LU docenta Nikolaja Delles sastādītā 1942. gada ģeoloģiskā karte

Latvijas Universitātes Muzeja šī mēneša priekšmets ir vācu okupācijas laikā izdotā ģeoloģiskā karte. Kartē atspoguļotas Latvijas ģeologu pētnieciskajos darbos gūtās atziņas par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pamatiežu griezumu savstarpēju korelāciju ar Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga), Orlas un Voronežas apgabala griezumiem, liecinot par kopīgu ģeoloģisko pagātni. Karte izdota saskaņā ar vācu okupācijas iestādēm un izmantota kara laikā.

Ģeoloģiskajās kartēs ir attēlota teritorijas ģeoloģiskā uzbūve – t.i., pēc vecuma grupēti un dažādās nosacītajās krāsās attēloti pamatieži bez tos pārsedzošajiem daudz jaunākajiem kvartāra nogulumiem. Latvijā parastākie kvartāra ieži ir smilts, māls, smilšmāls, kūdra, bet izplatītākie pamatieži ir devona vecuma dolomīti un smilšakmeņi, kas redzami arī atsegumos, karjeros un urbumos.

Ģeoloģiskās kartes sastādot, nepieciešama informācija par ģeoloģiskajiem slāņiem atsegumos un urbumos. Ņemti vērā gan daudzi atsegumu apsekojumi un pētījumi - tolaik Latvijā uz Daugavas vēl nebija aizsprostu, un Daugavas ielejā bija redzamas devona dolomītu klintis. 1937.-1940. g. Nikolajs Delle bija iesaistīts Ķeguma spēkstacijas projektēšanā kā ģeologs.

Kartes sastādīšanā izmantoti dati, kas iegūti no publicētajiem pētījumu rezultātiem, zinātniskajiem darbiem, kā arī no sarakstes ar citu zemju ģeologiem; N. Delle pieminējis J. Dalinkeviču Lietuvā, R. Hekeru PSRS, V. Grosu Vācijā. Pētījumos piedalījušies daudzi Zemes bagātību pētīšanas institūta ģeologi - E. Lauenkrapča,  I. Embovica, V. Zāns, A. Dreimanis, E. Jansone un citi. Šajā laikā N. Delle iepazinies arī ar esošajiem ģeoloģisko urbumu materiāliem.

Līdz Zemes bagātību pētīšanas institūta (sākotnēji, komitejas) dibināšanai 1935. g. urbumus veica urbšanas firmas, parasti inženiera vadībā, bet bez ģeologu klātbūtnes. Urbšanai bija praktisks mērķis, parasti – ūdens iegūšana, urbumu zinātniskā nozīme bija neliela, neiegūstot pētniecībai vērtīgu zinātniski nozīmīgu zemes dzīļu paraugus, materiāls un informācija par caururbtajiem slāņiem nenonāca ģeologu rokās. Zemes bagātību pētīšanas institūtā koncentrējās ziņas par ģeoloģisko uzbūvi – derīgajiem izrakteņiem, urbumiem u.c. Dziļurbumu, kas pārsniegtu 100 m dziļumu, līdz 1942.g. Latvijā bija maz – seši, un tikai divi no tiem bija sasnieguši silūra sistēmu, kas Igaunijas Ziemeļos redzama zemes virspusē, bet Latvijā ieguļ zem vismaz 200 metriem devona nogulumu.

1942. gadā Latvijas Vērtspapīru spiestuve Rīgā iespieda Zemes bagātību pētīšanas institūta izdevumu – N. Delles vadībā sastādīto Ostlandes un Rietumkrievijas ģeoloģisko karti, kuras pilns nosaukums bija

Geologishe Karte Ostlands und angrenzender Gebiete
des Europäische Russlands
(ohne Quartär)
Zusammengestellt von N. Delle 1942.

Austrumapgabala un Eiropas Krievijas W-daļas ģeoloģiskā karte
(bez kvartāra)
Sastādījis N. Delle

Tās mērogs - 1:1 500 000, un tā iespiesta uz papīra loksnes, kas 112 cm gara un 80 cm plata; Latvijas teritorija gan aizņem tikai nelielu kartes daļu, bet tās lielākajā daļā ir attēlota “Eiropas Krievijas W-daļa” (t. i., rietumu daļa), un tā aptver Ļeņingradas, Orlas un Voroņežas apgabalus, kam ar Baltiju ir kopīga ģeoloģiskā pagātne, un kartē tie savstarpēji korelēti ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas devona griezumiem.

Jau kartes vācu nosaukumā un pat nosaukuma burtu lielumā atspoguļojās arī tā laika politiskais stāvoklis. Norisinājās Otrais pasaules karš. Kad sākās Padomju-Vācu karš (1941-1945) jeb karadarbība Austrumu frontē, 1941. gadā stāvoklis Austrumu frontē bija labvēlīgs nacionālsociālistiskajai Vācijai, kuras karaspēks ļoti ātri bija šķērsojis Latvijas teritoriju, nomainot padomju okupāciju ar vācu okupāciju, un iekarojis plašas PSRS rietumu teritorijas. 1941.-1942. gadā vācu karaspēks bija izvietojies frontē no Ļeņingradas ziemeļos līdz Staļingradai (Volgogradai) un Groznijai dienvidos; karaspēks stāvēja arī Maskavas pievārtē. Tomēr 1943. gadā notika pagrieziena punkts karam, kad PSRS apturēja vācu ekspansiju un pārgāja pretuzbrukumā.  

Vācu okupētajā teritorijā bija izveidots Ostlandes reihskomisariāts jeb, kā tolaik to sauca, Austrumapgabals, ko veidoja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas ģenerālapgabali, un tā administratīvais centrs atradās Rīgā. Kartē redzams, ka okupētajās Baltijas valstīs un Baltkrievijas teritorijā ieviesti vāciskie vietvārdi, kādi tika lietoti līdz Pirmajam pasaules karam, bet paralēli tiem skatāmi arī vietējie nosaukumi. Parādītas arī ģenerālapgabalu robežas (tos gan bija paredzēts pēc nacionālsociālistiskās Vācijas uzvaras pār PSRS paplašināt Krievijas virzienā); Mēmeles (Klaipēdas) apgabals, ko Lietuva 1939. g. bija spiesta atdot nacionālsociālistiskajai Vācijai aiz bailēm no postošas sakāves, šajā kartē ieskaitīts Austrumprūsijā, savukārt, Viļņas apgabals, kas no 1920. līdz 1939. gadam bija Polijas sastāvā, kartē iekļauts Lietuvas ģenerālapgabalā.

Karte aptvēra teritorijas, kurās tobrīd notika karadarbība un karotājiem tā varēja būt noderīga – piemēram, plānojot tiltus, fortifikācijas būves, upju šķērsošanas iespējas. Uz kartes nav norādīts, cik eksemplāros tā iespiesta, nav arī zināms, vai tā tika izplatīta okupētajās teritorijās un Austrumu frontē. Šī kartes versija, gan bez uzrakstiem latviešu valodā, tika iekļauta arī Ostlandes reihskomisariāta atlantā.

1944. gadā, tuvojoties Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā, daudzi Latvijas ģeologi devās bēgļu gaitās uz Vāciju. N. Delle tika aizturēts Berlīnes padomju sektorā. Pēc V. Grāvīša domām, šī “vācu laikā” izdotā karte bija pamats, lai N. Delli apsūdzētu sadarbībā ar vācu okupācijas iestādēm. N. Delle nonāca ieslodzījumā – koncentrācijas nometnē Krasnojarskas apkaimē, no kura neatgriezās.

Karti muzejam dāvinājis ģeologs un zinātnes popularizētājs Viktors Grāvītis, kādreizējais N. Delles  skolnieks.

Kartes digitālā versija būs apskatāma LU e-resursu repozitorijā, tās oriģināls glabājas LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās Kronvalda bulv. 4. Ekskursijas iepriekš piesakāmas: maris.rudzitis@lu.lv.

Vēl par Nikolaju Delli un Viktoru Grāvīti lasāms:

• Kipere Z. 2001. Ģeologu Viktoru Grāvīti atceroties. Zinātnes Vēstnesis 2001. g.  3. decembris: 20 (228) ISSN 1407-6748
• Dreimanis, A. Nikolaja Delles piemiņai (1899.-1946.). Latvijas ģeoloģijas vēstis 7. Rīga, 1999. 44. – 46. lpp.
• Grāvītis, V. Ģeologam un paleontologam Nikolajam Dellem – 100. Dabas un vēstures kalendārs 1999 (1998). Zinātne, 1999.  256. – 261. lpp.
• Lukševičs, E., Rudzītis, M. Ernsta Krausa un Nikolaja Delles ieguldījums Baltijas reģionālajā ģeoloģijā un paleontoloģijā. LU72. konference (29.01.2014.)
• Nikolajam Dellem 120: virtuālā izstāde