Ziņa
Kā bijušie, tā esošie stipendiāti tikās nule kā atklātajā LU Zinātņu mājā, kur pēc pirmajiem pārmītajiem vārdiem visi pasākuma dalībnieki gida pavadībā devās ekskursijā. Viena no interesantākajām pieturvietām bija LU Cilvēka patoloģijas muzejs, kur tā vadītāja asoc. prof. V. Gordjušina aizrautīgi iepazīstināja ar muzeja ekspozīciju.
Kad jaunās zināšanas iegūtas, bija laiks atvilkt elpu. LU Dabas mājā pasākuma dalībniekus sagaidīja mājīga atmosfēra – mājās cepts kliņģeris, sarunas pie kafijas tases un latviešu mūzika. Pasākuma rīkotāji pārbaudīja stipendiātu atmiņu aktivitātē “klusie telefoni” un dalībnieku radošumu, sacerot pantiņus, kuros bija jāiekļauj izlozēti atslēgas vārdi.
Lūk, viens no gara darbiem, ko sagatavoja stipendiāti:
Labi, jauki sēdēt mājās,
Bet ir jāceļas vien kājās.
E-talons jau kabatā,
Tramvajs gaida pieturā.
Še kur, re kur sesija,
Nav ne pirmā, pēdējā.
Studenti jaunā pilsētā = laboratorijā,
Kolbas fočē insta storijā.
Darbi īsti nerakstās,
Toties laiki vairojās.
Atvelkot nedaudz elpu un atvadoties no pirmajiem dalībniekiem, kas devās prom, sākās īstā jautrība – galda spēles. Vakars bija izvērties tiešām ļoti jauks – saņemt tik daudz pozitīvu emociju, redzēt, kā cilvēki tver katru vārdu ekskursijas laikā un dzirdēt dzīves stāstus – lielisks piektdienas noslēgums.
Pasākuma rīkotāji bija šī akadēmiskā gada stipendiāti Samanta Homiča, Vairis Stramkalis un Zane Jermuša. Iesāktā stipendiātu satikšanās tradīcija noteikti tiks turpināta, lai arī turpmāk būtu iespēja satikties un pavadīt kopā neaizmirstamus mirkļus.
Par Minnu Matildi Vilhelmīni Petkevičs
Mecenāte Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs (dz. Melli) (1860-1943) dzimusi tagadējā Stopiņu pagastā Ulbrokas muižā Plunču mājās. Bērnība trīs bērnu ģimenē tika aizvadīta smagā darbā. Jau kopš mazotnes bērnos tika ieaudzināts darba tikums un mīlestība pret mākslu. Lai arī vecāki visus trīs bērnus sūtīja pamatskolā, uzsverot izglītības nozīmīgumu, tā bija un palika Minnas vienīgā skola, par ko mūža vēlākajos gados tika spēcīgi pārdzīvots. 1942. gadā M.M.V. Petkevičs Latvijas Universitātei novēlēja daļu sava nama K. Barona ielā 28/28a, lai atbalstītu jaunos studentus.
Mecenātes veikums vēl šodien kalpo kā svētība talantīgiem un spējīgiem LU pirmā kursa studentiem. Mantojums tiek izlietots Petkevičs piemiņas stipendijām, līdz šim atbalstu ir saņēmuši vairāk nekā 250 jauniešu. M.M.V. Petkevičs paliks atmiņā kā sieviete, kura arī šodien mums atgādina par izglītības un rakstura stingrības būtisko lomu ikdienas dzīvē.