Ziņa
Pirmoreiz es Novaodesā viesojos 2015. gadā, kad 10 mēnešus ceļoju pa Dienvidameriku. Šī vizīte, tieši tāpat kā pats ceļojums, bija viens no galvenajiem iemesliem manai interesei par kultūras un sociālo antropoloģiju, ko arī izvēlējos studēt Latvijas Universitātē. Un tieši toreizējās ciemošanās rezultātā radās interese doties atpakaļ uz Novaodesu, lai noskaidrotu, kā tieši Latvijai tik būtiski svētki tiek svinēti šajā kopienā. Tiesa gan, realitāti bieži nācās kontrastēt ar atmiņām par 2015. gadu, kad kopienā arī ciemojos tajā pašā laikā – novembra mēnesī.
Viens no spilgtākajiem Latvijas Simtgades pasākumiem, kam kopiena bija gatavojusies vairākus gadus, bija Pirmais Brazīlijas latviešu kultūras festivāls, kas vienkopus pulcēja kā dalībniekus, tā arī apmeklētājus no dažādām šīs valsts latviešu kopienām. Kas man personiski šķita interesanti, bija apstāklis, ka es pats biju nejauši piedalījies daļā no sagatavošanās pasākumiem – 2015. gada novembrī ar lepnumu un milzību pateicību biju dziedājis divu koru sastāvos Latvijas neatkarības atzīmēšanas pasākumā. Kā uzzināju Latvijas Simtgades nedēļā, arī toreizējais kora dziesmu repertuārs bija ticis veidots jau ar domu par iespējamu vienota festivāla organizēšanu 2018. gadā.
Pats Festivāls sastāvēja no Atklāšanas koncerta Novaodesas pilsētas teātrī, kurā pēc oficiālām atklāšanas runām bija klausāms visā Brazīlijā augsti atzītā pilsētas simfoniskā orķestra sniegums (un šeit ir jāpiezīmē, ka arī tas nes kāda latviešu izceļotāja – pasniedzēja un mācītāja Gunāra Tīsa – vārdu). Savukārt Festivāla kulminācija bija nākamajā vakarā – 17. novembrī, kad blakus esošās pilsētas Amerikanas (Americana) teātrī notika lieluzvedums “Ar Latviju sirdī”. Tajā 3,5h garajā programmā tika izspēlēta gan pa pasaules latviešu kopienām izceļojušā Latvijas karoga saņemšana, gan arī koncertu sniedza Apvienotais Brazīlijas latviešu koris. Savukārt par vizuālu baudījumu vakara gaitā gādāja divu tautas deju kolektīvu krāšņie tērpi un priekšnesumi. Viens no šiem kolektīviem bija Brazīlijas pilsētas Ižuī (Ijuí) tautas deju kolektīvs “Staburags”, ko lieliski papildināja arī no Latvijas tieši uz svētku nedēļu atbraukušais senioru deju kolektīvs “Dzirnas” no Cēsīm.
Pašā 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienā, daļa no vietējās latviešu kopienas pulcējās pie Novaodesas pilsētas domes, kur Latvijas himnas pavadībā līdztekus Brazīlijas karogam tika pacelts arī Latvijas karogs. Dienas svarīgākā daļa sekoja īsi pēc tam – ar dievkalpojumu Novaodesas vecākajā latviešu baznīcā “Igreja Batista Fazenda Velha”, kas ir mājvieta Novaodesas Pirmajai latviešu baptistu draudzei, un ar Festivāla noslēguma pusdienām turpat Baznīcas teritorijā. Pēc pusdienām katram interesentam bija iespējams ierakstīt arī savu novēlējumu Vēstījumu grāmatā, kas pavadīja pasauli apceļojušo Latvijas karogu.
Lai gan mans darbs pie laukā savāktās etnogrāfisko materiālu analīzes joprojām turpinās, sākotnējā analīze lieliski norāda uz Brazīlijas latviešu spēju solidarizēties un veidot vienotu ilgtermiņa stratēģiju ar vēlmi uzturēt un pilnveidot savas etniskās identitātes veidojošās prakses un tradīcijas, iespēju robežās pieaicinot pārstāvjus arī no Latvijas, tā uzsverot kopības saišu veidošanos nepieciešamību starp Latvijas teritorijā dzīvojošajiem latviešiem un ārzemēs esošajiem nācijas pārstāvjiem. No visas sirds novēlu rast spēkus, lai šo kopības garu viņiem izdodas uzturēt arī turpmāk!
Par autoru
Rakstu sērijas autors ir Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) kultūras un sociālās antropoloģijas students Toms Pāvils, kurš 2018./2019. studiju gadā ir viens no Kristapa Morberga stipendijas ieguvējiem. 2018. gada novembrī Toms devās uz Brazīliju, lai sava topošā bakalaura darba ietvaros vienā no tās latviešu kopienām pētītu etnisko identitāti, tostarp tradīcijas, valodu un ikdienas prakses. Iegūtā stipendija topošajam antropologam palīdzēja segt gan daļu no uzturēšanās izmaksām šajā valstī, gan sniedz arī lielu ieguldījumu iegūto datu analīzes procesā.