Atskatoties uz sekcijas „Zinātņu vēsture un muzeoloģija“ sēžu norisi

Līdz ar marta mēnesi noslēdzas Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) simtgadei veltītās 77. starptautiskās zinātniskās konferences darbs. Pirms mēneša – 21. februārī LU galvenās ēkas muzeja zālē plašu interesentu loku pulcēja sekcija „Zinātņu vēsture un muzeoloģija“.

Tagad visiem ir pieejami sekcijas sēžu fotomirkļi un referentu prezentācijas.

Konferences sekcijas divām sēdēm un tām sekojošām paneļdiskusijām reģistrējās un to darbā piedalījās 74 dalībnieki no daudziem Latvijas muzejiem un Latvijas zinātņu vēstures pētnieki, kas uzstājās un noklausījās 18 referātus, piedalījās viedokļu apmaiņā par dzirdēto un dalījās savā pieredzē.

Sekcijas darbu ievadīja divi referāti par pamatnostādnēm muzeju darbībā: Uldis Zariņš, LR Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks akcentēja ANO ilgtspējas mērķus un muzeju lomu mērķu sasniegšanā; Jānis Garjāns, Latvijas Muzeju Padomes priekšsēdētājs, iepazīstināja ar pētījuma „Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība” rezultātiem un to ietekmi uz nozares attīstību. Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore, savā referātā pievērsās krājuma izpētes atsevišķiem teorētiskiem un praktiskiem aspektiem. LU Muzeja pārstāvji Vija Hodireva, Māris Rudzītis un Vanda Visocka klātesošos iepazīstināja ar LU Muzeja krājuma vērtībām un to demonstrācijas iespējām sabiedrībai. Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete stāstīja par muzeja kolekcijas izveides vēsturi un tālākām darbības iecerēm. Cēsu vēstures un mākslas muzeju pārstāvēja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš savu uzstāšanos veltīja Latvijas karoga vēsturei.

Otrā sēde vēl vairāk akcentēja zinātniskās darbības mantojumu LU simtgades aspektā. Prof.emeritus Edgars Vimba pievērsa uzmanību LU botāniķu devumam, bet prof.emeritus Alfons Piterāns akcentēja ķērpju pētniecības vēsturi Latvijā. LU Muzeja ekspertes Valentīnas Gordjušinas un studenšu Ērikas Lūses un Zanes Žaluzinskas prezentācija bija veltīta patoloģijas vēsturei, īpaši uzsverot Romana Adelheima lomu un darbību Latvijas Universitātē. Ilgonis Vilks, LU Muzeja eksperts, stāstīja LU astronomijas starpkaru perioda studentu dzīvesstāstus, kuru darbība ir mazāk pētīta un zināma. Pētot studentu korporāciju jubilejas albumus, LU Muzeja krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis sēdē analizēja Atsevišķās Studentu rotas studentu korporāciju lomu Latvijas Neatkarības karā. Par izcilā dabaszinātnieka, paleontologa, embriologa, anatoma Kristiana Heinriha fon Pandera mantojumu LU uzstājās Maija Pozemkovska, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta pētniece. Mārtiņš Vesperis, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nodaļas vadītājs, iepazīstināja ar savu pētījumu par LU Medicīnas fakultātes mācībspēku dalību Krievijas – Japānas karā (1904-1905). Sēdes referātus noslēdza pētnieks Indulis Zvirgzdiņš ar informāciju par LU mācībspēka arhitekta Pētera Bērzkalna dzīvesstāstu.

Sekcijas darbā piedalījās ilggadējais Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja direktors, LU konferences atbalstītājs un dalībnieks Ilgars Grosvalds, kam Ivans Griņevičs, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas pārstāvis, šajā dienā pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldīju inženierzinātņu, dabaszinātņu un vēstures zinātņu attīstībā.

Nākošā konferences sekcija “Zinātņu vēsture un muzeoloģija” tiks organizēta pēc gada, bet jau tagad visus interesentus aicinām padomāt par iespēju demonstrēt savu pētījumu rezultātus un piedalīties sekcijas darbā.