Ziņa
Mecenāts SIA “Mikrotīkls” ir MikroTik RouterOS programmatūras izstrādātājs un RouterBoard iekārtu ražotājs. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Kopējā mecenāta Universitātei saziedotā summa ir pusotrs miljons euro, kas padara SIA „Mikrotīkls” par vienu no visu laiku lielākajiem LU atbalstītājiem un LU fonda platīna mecenātu. Pateicamies par dāsno atbalstu!
Seši perspektīvie LU eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas pirmā kursa doktoranti pārstāv gan LU Fizikas un matemātikas (FMF), gan Ķīmijas (ĶF), gan Medicīnas (MF), gan Bioloģijas fakultāti (BF).
Jonāne pētījumā izskaidros korelāciju starp materiālu struktūru un to funkcionālajām īpašībām
Stipendiju ieguvusi Inga Jonāne, kura ir LU FMF 1. kursa doktorante un kuras ikdiena tiek pavadīta LU Cietvielu un fizikas institūta laboratorijā, strādājot ar savu pētījumu. Jonāne stāsta, ka jaunākie sasniegumi dažādu funkcionālo nanomateriālu un plāno kārtiņu sintēzē paver perspektīvas tehnoloģijas attīstībai un šādu materiālu pielietojumiem dažāda veida (temperatūras, spiediena, gāzu u.c.) sensoros. Zinātniskā darba “Funkcionālo materiālu eksperimentālie un teorētiskie pētījumi sensoru pielietojumiem” ietvaros, izmantojot vairākas eksperimentālās un teorētiskās fizikas metodes, tiks izpētīta un izskaidrota galvenokārt varu/molibdēnu/volframu saturošu oksīdu un sulfīdu strukturālo īpatnību saistība ar to funkcionālajām īpašībām, kā arī izvērtēts to potenciāls sensoru pielietojumiem. Lai izveidotu sensoru ar labākajām īpašībām, ir jābūt skaidram tā darbības mehānismam. Tam nepieciešami fundamentālie pētījumi. Svarīga ir kontrolēta materiālu sintēze un to struktūras raksturošana, izmantojot dažādas vienu otru papildinošas eksperimentālās metodes.
Černooka raksturos neizzinātu proteīnu funkcijas jaunu priekšstatu radīšanai
Viena no stipendijas ieguvējām ir LU BF doktorantūras studente Elīna Černooka, kuras pētījuma mērķis ir atklāt līdz šim neraksturotu vai mazizpētītu proteīnu un to homologu funkcijas DNS fāgu modeļsistēmā, kā arī bagātināt fundamentālas zināšanas par fāgu dzīves ciklu molekulārajiem mehānismiem, kā rezultātā taps zinātniskais darbs “Jaunu DNS bakteriofāgu genomu raksturošana un selektīvu bioloģiski nozīmīgu proteīnu strukturāla un funkcionāla izpēte”. Turklāt bakteriofāgu sekvenču dati ir apjomīgs, taču mazizpētīts ģenētiskās daudzveidības resurss. DNS fāgu genomu relatīvā vienkāršība padara tos par nozīmīgām modeļsistēmām DNS metabolisma procesu molekulārai izpētei. Antibiotiku rezistences gēnu izplatība patogēno baktēriju populācijās rosinājusi interesi par fāgiem kā perspektīviem antibakteriāliem aģentiem medicīnā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā. Fāgu spēja atpazīt, inficēt un lizēt specifisku saimniekorganismu padara tos par perspektīviem antibakteriāliem aģentiem dzīvnieku un augu infekciju ārstēšanai un profilaksei.
Elbere veiks 2. tipa cukura diabēta pētījumus
Daudzsološā Ilze Elbere studē LU BF doktorantūrā molekulārās bioloģijas apakšnozarē, un ikdiena tiek pavadīta kā zinātniskajai asistentei Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kur strādā ar cukura diabēta izpēti. Kā izrādās, Latvijā 2016. gadā bija 88 945 pacientu ar cukura diabētu jeb 4% no Latvijas populācijas, no kuriem 6 096 bija jaundiagnosticēti pacienti. Savā pētījumā “Otrā tipa cukura diabēta un farmakoģenētikas saistība ar cilvēka zarnu mikrobioma kompozīciju” Elbere identificēs taksonomiskos un funkcionālos zarnu mikrobioma marķierus dažādām 2. tipa cukuru diabēta pacientu apakšgrupām un antidiabētiskās terapijas iznākuma paredzēšanai. Pateicoties šiem faktoriem, zinātniskā darba izstrādes laikā iegūtie rezultāti sniegs jaunu informāciju par antidiabētiskā medikamenta metformīna terapijas tūlītējiem efektiem uz zarnu mikrobiomu, kā arī sniegs precīzākus datus par tieši metformīna izmainītajām taksonomiskajām grupām un funkcionālo profilu. Šie dati varētu dot arī iespēju identificēt asociāciju starp zarnu mikrobioma kompozīciju un novērotajām blaknēm un to stiprumu dažādu antidiabētisku terapiju laikā.
Sējējs izveidos efektīvas, bet vieglāk pieejamas un lētākas nākamās paaudzes hirālās palīggrupas
Tāpat stipendiātu lokam ir pievienojies zinātniskais aistents Mārcis Sējējs, kurš studē LU ĶF doktorantūrā, bet ikdienā darbojas LU Organiskās sintēzes institūtā, Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorijā ar asimetriskās sintēzes metožu izstrādi. Zinātniskā pētījuma „Anomērais efekts hirālo palīggrupu dizainā” rezultātā tiks izskaidroti tetrazola hemiamināla hirālās palīggrupas darbības mehānismu un izstrādāti cukuru saturošu hirālo palīggrupu un attīstīti tās pielietojumu selektīvā karbonskābju α‑funkcionalizēšanā. Jau ir noskaidrots, ka hirālās palīggrupas darbības mehānisma pamatā ir anomērā stabilizācija. Šāda veida stabilizācija novērojama arī cikliskajos cukuros, līdz ar to tie potenciāli varētu tikt izmantoti kā tik pat efektīvas, bet vieglāk pieejamas un lētākas nākamās paaudzes anomēri stabilizētās hirālās palīggrupas.
Narbute veiks pētījumu par progresējošas neirodeģeneratīvas slimības apturēšanas iespējām
Savukārt Karīna Narbute ir doktorantūras studente LU MF Farmakoloģijas nodaļā, kura pēta Parkinsona slimību un ar to saistītos procesus peļu smadzenēs, lai vairāk izprastu pastāvošos mehānismus slimības attīstībā un iespējā novērst tās progresu. Narbutes pētījumā Eksosomu neiroprotektīvās īpašības Pārkinsona slimības modeļdzīvniekos” tiek uzsvērts, ka ļoti aktuāla mūsdienu farmakoterapeitiskā stratēģija Pārkinsona slimības ārstēšanā ir atrast tādas vielas, kas atgādina dabas molekulas, ir maztoksiskas, spēj mazās devās šķērsot hematoencefālisko barjeru un nonākt smadzeņu struktūrās, kas atbild par neirotransmitera dopamīna sintēzi, un spēj aizsargājāt un reģenerēt nervu šūnas, lai tās saglabātu dzīvotspēju un funkcionalitāti. Vissvarīgākais šajā pētījumā būs noskaidrot, vai eksosomām piemīt neironu reģenerācijas īpašības.
Zaļizko veiks unikālu pētījumu Latvijā par slimības izplatību konkrētā populācijā
Stipendijas ieguvēja Poļina Zaļizko studē LU MF Internās medicīnas apakšnozares doktorantūrā. Zinātniskā darba “Unificēta terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izveide pielietojot imunoloģiskās, farmakoģenētikas un morfoloģiskās metodes pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām” ietvaros Zaļicko izpētīs individuālās pacienta terapeitiskās zāļu uzraudzības ietekmi uz slimības gaitu pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām, pielietojot imunoloģiskās, klīniskās farmakoģenētikas un morfoloģiskās metodes. Kā zināms, Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatībai pasaulē ir tendence pieaugt. Šo pacientu ārstēšana ir nozīmīga veselības aprūpes problēma mūsdienās, ir pierādīts, ka izmaksu efektīva personalizēta ārstēšana mazina invaliditātes, komplikāciju, blakņu risku. Tāpēc būtiski svarīga loma ir medikamentu metabolisma analīzei un personalizētas terapijas modeļa pielietošanai. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu enzīma tiopurīna metiltransferāzes (TPMT) gēna polimorfismu frekvences populācijā, kā arī iekaisīgo zarnu slimību pacientu vidū.
Vērtēšana norisinājās vairākās kārtās un tajā iesaistījās mecenāts, SIA “Mikrotīkls” līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš ar uzņēmuma pārstāvjiem, LU rektors prof. Indriķis Muižnieks, prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš, LU fonda valdes priekšsēdētājs Ivars Lācis un LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece.
Par Latvijas Universitātes fondu
Nodibinājums “Latvijas Universitātes fonds” darbojas kopš 2004.gada. Tā ir respektabla filantropijas organizācija, kas rūpējas par izciliem, centīgiem studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem, kā arī atbalsta izcilus izglītības, zinātnes, sporta un kultūras darbiniekus un projektus sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.