CONFERENCEZiņa
Noslēgušās laboratoriju atskaites par 2024.gadu.
Kā pirmā, 2024.gada 19.dcembrī, par veikumu stāstīja Teorētiskās fizikas laboratorijas vadītāja: Dr. Rita Veilande. Pārskata periodā laboratorijā strādāja Dr. Imants Bērsons, Dr. Rita Veilande, Dr. Teodora Velcheva Kirova un, gada otrajā pusē, arī pētniece Dina Bērziņa. Laboratorijas vadītāja iepazīstināja klātesošos ar laboratorijas tēmām, projektiem (5 Eiropas līmeņa projekti, t.sk. 4 COST akcijas) un sadarbību ar projektiem citās laboratorijās (FLPP LZP), dalību konferencēs un publikācijām (4 raksti žurnālos + 1 konferenču raksts), kā arī detalizēti ar laboratorijā īstenoto Horizon Europe MSCA personāla apmaiņas projektu Q-DYNAMO.
2025.gadā atskaites uzsāka Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorija (vadītājs Dr. Atis Skudra) 16.janvārī. Pārskata periodā laboratorijā strādāja Dr. Atis Skudra, Dr. Anda Ābola, Egils Bogans, Rolands Gudermanis, Dr. Gita Rēvalde, Antonija Rimša, Dr. Nataļja Zorina, studiju prakses darbu veica Markuss Lācis. Laboratorijas vadītājs iepazīstināja klātesošos ar personāla izaugsmi (1 PhD, 1 BSc, 1 LZA īstenais loceklis), īstenotiem projektiem un sadarbību ar citiem projektiem, dalību konferencēs un publikācijām, veiktajiem Hg mērījumiem dažādās Latvijas vietās, kā arī detalizēti ar laboratorijā īstenoto FLPP LZP projektu Nr. lzp-2020/1-0005 ‘Dzīvsudraba piesārņojums savvaļas putnos Latvijā: pašreizējais stāvoklis un līdzšinējo pārmaiņu rekonstrukcija’ un VPP MOTE vadīto apakšprojektu ‘Jaunas metodes un iekārtas šķiedru apstrādei un dezinfekcijai, izmantojot aukstu atmosfēras plazmu un UV starojumu’.
23.janvārī Biofotonikas laboratorijas vadītājs Prof. J.Spīgulis iepazīstināja ar laboratorijas darbiniekiem un BSc/MSc/PhD studējošajiem, kuri iesaistījušies laboratorijas darbībā. Pārskata periodā laboratorijā strādājuši 28 darbinieki (tikai 3 no tiem pilnā slodzē), gada vidējais PLE=13. Vadošie pētnieki: Cugmas Blaž, Grabovskis Andris, Kviesis-Kipge Edgars, Lukinsone Vanesa, Ļihačova Ilze, Ļihačovs Aleksejs, Marcinkevičs Zbigņevs, Rubīns Uldis, Saknīte Inga, Spīgulis Jānis, Tamosiunas Mindaugas; pētnieki (Dr.): Irbe (Ošiņa) Ilze, Kazūne Sigita, Skrastiņa (Laņģe) Marta, Miščuks Aleksejs; viespētnieks (Dr.): Kiss Norbert Ferenc; pētniece: Ploriņa Emīlija Vija; zinātniskākie asistenti: Bērziņa Anna, Viškere Daira; laboranti: Apaļka Santa, Goldberga Laura, Mincis Eduards Teodors, Zelča Una Undīne; vadošais eksperts: Matīse-Van Houtana Ilze; eksperte: Bērziņa Inese; inženieri: Kuzminskis Māris, Maciulevicius Martynas, Tihomirova Jekaterina. Tematiski laboratorijā var nosacīti izdalīt četras projektu grupas. Kopsavilkums par paveikto: pabeigti, turpināti vai uzsākti 15 projekti, publicēti 19 raksti (t.sk. 5 Q1-žurnālos) un 1 monogrāfija, aizstāvēts 1 promocijas darbs un 1 bakalaura darbs, Latvija pārstāvēta Regiostars finālistu piecniekā Briselē, Rīgā noorganizēta starptautiska konference-simpozijs un COST sanāksme; 2 laboratorijā radītie prototipi ir ceļā uz komercializāciju; kopējais finansējums ~0,7milj.€ (neliels kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jo nebija ERAF projektu); 9 projekti beidzas – aktīvi jāpiesaka jauni; hroniska problēma – gandrīz visi strādā daļslodzēs; LU reformas neveicina zinātniskā darba efektivitāti, aizvien vairāk birokrātisko barjeru, nav skaidras nākotnes attīstības vīzijas ne laboratorijai, ne institūtam kopumā: QUO VADIS?
30.janvārī Kvantu optikas laboratorijas vadītājs Dr. Jānis Alnis sniedza pārskatu par laboratorijā paveikto 2024.gadā. Pētījumos iesaistījās Dr. Jānis Alnis un Dr. Inga Brice, doktoranti Kristians Draguns un Lāse Mīlgrāve, kuri aktīvi piedalījušies vasaras skolās, kā arī laborants Arvīds Sedulis (RTU – zinātniskais asistents). Kopumā darbs norisinājies vairākos virzienos: I.Brice ieguvusi individuālo LU PostDoc projektu Nr. LU-BA-ZG-2024/1-0009 ‘Optoplazmonisku dopētu čukstu galerijas modu rezonatoru izstrāde’, laboratorijas darbinieki piedalās ‘Latvijas Kvantu iniciatīvas’ pētījumos un Fakultātes mācību darbā, izstrādājot jaunu mācību kursu FiziM067 ‘Kvantu optiskās tehnoloģijas’; turpinās aktīva sadarbība ar RTU kolēģiem, LU Cietvielu fizikas institūtu, kā arī ar LU mediķiem. Pētījumi veikti arī starptautiskā sadarbībā Zviedrijā: ar Prof. Dag Hanstorp Lāzerspektroskopijas grupu Gēteborgā un eksperimenti jonu slazdā Stokholmā uz DESIREE iekārtas. J.Alnis piedalījies radioaktīvo izotopu lāzerspektroskopijas eksperimentos Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN pētījumu centrā.
6.februārī Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijas vadītājs Dr. Roman Viter ziņoja par laboratorijā paveikto 2024.gadā. Pārskata periodā laboratorijā strādājuši 9 darbinieki (t.sk. viespētnieki), un 2 doktoranti, piesaistīti 6 studenti. Kopējie rezultāti: publicēti 8 raksti un saņemts 1 Patenta pieteikuma atbilstības apstiprinājums; realizētie projekti - 1 Horizon Europe, 2 M-Era.Net, 3 Latvijas finansētie; organizēti 2 starptautiski pasākumi. Laboratorijas vadītājs detalizēti pastāstīja par sensoru izveidošanu un to pielietojumiem. R.Viters bijis asociētais viesprofesors Parīzes Cité universitātē, kā arī bijis starptautiskais recenzents doktora darbiem no Igaunijas un Itālijas. Laboratorija realizē MSCA personāla apmaiņas projektus: veikti 11 pieredzes apmaiņas braucieni un atbildes vizītēs uzņemti 20 viesi.
2024.gada 20.februārī LU ASI iknedēļas Zinātniskajā seminārā par Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorijā paveikto stāstīja laboratorijas vadītājs Dr. Arnolds Ūbelis. Savā prezentācijā Dr. A.Ūbelis sniedza detalizētu informāciju par laboratorijas darbiniekiem, sadarbības partneriem, iekārtam un infrastruktūru. Laboratorijas darbībās iesaistīti vadošie pētnieki: Dr.Hab. Uldis Bērziņš, Dr. Arnolds Ūbelis, Asoc.Prof. Jānis Alnis (Kvantu optikas laboratorija); viespētnieks Dr. Ashish Singh; pētnieki: Aigars Apsītis, Dina Bērziņa (gada pirmajā pusē), doktorants Viesturs Silamiķelis, doktora grāda pretendenti: Artūrs Ciniņš, Jānis Blahins, Armans Bžiškjans, inženieri: Dr. Jānis Kļaviņš, Aleksands Švarcs; laboranti (studenti) Austris Pumpurs, Juris Silamiķelis, Krišjānis Krakops, Kalvis Kalniņš, Matīss Čakšs, Alberts Bilzēns; kā arī ‘Post-Doks’ no Gēteborgas Universitātes Dr. Jānis Sniķeris. Laboratorijā tiek realizēts FLPP LZP projekts Nr. lzp-2023/1-0199 ‘Negatīvo jonu lāzeru fotoatraušanas spektroskopija’ un Horizon Europe MSCA-PF pēcdoktorantūras individuālais projekts Nr. 101153119. Ir apstiprināti 2 Latvijas patenti, kuri publiski pieejamās datu bāzēs parādīsies 2025.gada maijā/aprīlī. Pētījumi veikti arī starptautiskā sadarbībā Zviedrijā: ar Prof. Dag Hanstorp Lāzerspektroskopijas grupu Gēteborgā un eksperimenti jonu slazdā Stokholmā uz DESIREE iekārtas. U.Bērziņš piedalījies radioaktīvo izotopu lāzerspektroskopijas eksperimentos Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN pētījumu centrā.
Kā pēdējā, 27.februārī iknedēļas Zinātniskajā seminārā par paveikto stāstīja ASI jaunākās Uzlaboto biomateriālu un biofizikas laboratorijas vadītājs Dr. Maksym Pogorielov. Laboratorijas vadītājs iepazīstināja klātesošos ar īstenotiem projektiem, dalību konferencēs un publikācijām, kā arī detalizēti ar laboratorijā īstenotajiem pētniecības virzieniem un sasniegtajiem rezultātiem. Laboratorijas pamatkodolu veido Ukrainas zinātnieki. Pilnā slodzē strādā Maksym Pogorielov, Viktoriia Korniienko, Volodymyr Deineka, Kateryna Diedkova, Elza Gārša, Arvīds Borovskis, Pavlo Shubin, bet daļslodzē nodarbināti Mārtiņš Borodušķis, Aleksejs Ļihačovs (Biofotonikas laboratorija), Lita Grīne, Marks Truhins, Baiba Zandersone, Anastasiia Haidai, Disha Arora, Ena Enija Gavare, Evelina Bebre, Vanesa Varnonska. Neskatoties uz to, ka tematika sākta attīstīt tikai pirms 3 gadiem, 2024.gadā ir nozīmīgi sasniegumi: tiek izpildīti 8 gan starptautiskie (Horizon Europe, m-Era.Net, ASV-Latvijas-Ukrainas), gan Latvijas finansēti projekti (LV-UA); iekārtotas 3 speciālās laboratoriju telpas. Laboratorijas darbinieki ir līdzautori 15 augstvērtīgiem zinātniskiem rakstiem (12 no tiem Q1 žurnālos), publicētas vairāk nekā 12 konferenču tēzes. Pateicoties Horizon Europe personāla apmaiņas projektiem (MSCA-SE), notiek sadarbība ar zinātniekiem gan Eiropā, gan ASV, gan Āzijā; turpinās sadarbība arī ar citām institūcijām Latvijā (EDI, LU Medicīnas fakultātes pēcteci). Septembrī Rīgā organizēta 14.starptautiskā IEEE konference ‘Nanomaterials: Applications & Properties’ (NAP-2024).