Intervija ar Inu Ozoliņu: izglītība ir atslēga ceļā uz Latvijas attīstību

Latvijas Universitātes (LU) fonda pārstāvji šovasar Ziemeļamerikas tūres laikā viesojās Kanādā un noslēdza brīvprātīgā līgumus par LU fonda pārstāvniecību Kanādā. Līgumi tika parakstīti ar Inu Ozoliņu. Mēs aicinājām uz sarunu Ozoliņas kundzi, kura jau piekto reizi pavada savu vīru pašreizējo Latvijas vēstnieku Kanādā Kasparu Ozoliņu diplomātiskajā darbā ārpus Latvijas. Viņa pati pēc profesijas ir ekonomiste un pirms došanās uz Kanādu strādāja Aizsardzības ministrijā. Ina uzskata, ka izglītība ir galvenais faktors valsts izaugsmē.

Paldies par Jūsu atbalstu LU fondam, parakstot brīvprātīgā līgumu, lai pārstāvētu LU fondu Kanādā. Kas Jūs motivēja pieņemt šo nozīmīgo lēmumu?

Mani pamudināja divi iemesli. Viens ir sentimentāli emocionāls – Latvijas Universitāte ir alma mater visai manai ģimenei: gan man, gan vīram, gan abiem mūsu bērniem. Mēs pārstāvam plašu zinātņu spektru, sākot no humanitārajām zinātnēm un beidzot ar dabas zinātnēm. Otrs iemesls ir vēlme redzēt Latviju kā zemi, kur attīstās tehnoloģijas, tautsaimniecība un iedzīvotāji kļūst aizvien turīgāki. Kā ekonomiste esmu pārliecināta, ka ieguldījumi izglītībā ir galvenais priekšnoteikums valsts attīstībai. Kad LU fonds mani uzrunāja, es nevilcinoties piekritu.

Kā Jūs vērtējat LU fonda darbu un iniciatīvas? Kurš no projektiem, Jūsuprāt, ir visinteresantākais?

LU fonds veic ļoti daudzveidīgu un nozīmīgu darbu – no stipendijām studentiem līdz iesaistei zinātnes projektu īstenošanā. Mani piesaista iniciatīvas, kuras ir tieši saistītas ar Latvijas attīstību, kas ir viena no fonda darbības jomām. Mani īpaši uzrunā viens no LU fonda ambiciozākajiem projektiem – “Latvietis – Nobela prēmijas laureāts 2050”. Es uzskatu, ka ir jāizvirza augsti mērķi un jātiecas uz to sasniegšanu. Pakāpeniski īstenojot šo projektu, ieguvēji būs gan Latvijas Universitāte, gan zinātnieki, gan arī valsts tautsaimniecība kopumā.

Kā, Jūsuprāt, LU fonds var sekmēt mecenātisma kustības attīstību un sadarbību ar Kanādas latviešu kopienu? Kādi būtu efektīvākie veidi, kā informēt un piesaistīt Latvijas diasporu Kanādā LU fonda iniciatīvām?

Mecenātisma sekmēšanā, manuprāt, ir svarīgi četri elementi – viens ir pati institūcija, tās atpazīstamība un cilvēku izpratne par to, ko institūcija dara. Otrkārt, ir būtiski juridiskie aspekti – skaidri sadarbības nosacījumi un kādi ieguvumi no tā ir arī ziedotājiem, piemēram, nodokļu atlaides un tamlīdzīgi. Treškārt, svarīgi atzīmēt jau esošos pozitīvos sadarbības piemērus, kas apliecina fonda veiksmīgo darbu, un, ceturtkārt, jānodrošina atgriezeniskā saite ar ziedotājiem, mecenātiem par to, kā tiek īstenoti projekti un kāda ir to attīstība. Manuprāt, LU fonds šobrīd veiksmīgi strādā pie visiem šiem elementiem, taču informācijas nekad nevar būt par daudz. Kanādas latvieši ir ļoti atbalstoši un arī pragmatiski – viņi vēlas precīzi zināt, kas un kā notiek. Tāpēc lielāka informācijas izplatīšana un personīgāka saikne ar diasporu būtu ļoti efektīva, lai piesaistītu jaunus mecenātus.

Kā Jūs vērtējat līgumu starp LU un LRDF (Latvian Relief and Development Fund) Kanādā, un cik nozīmīgs ir fakts, ka Kanādas latvieši, kuri ziedos LU fondam, turpmāk varēs saņemt nodokļu atvieglojumu kvītis?

Es uzskatu, ka tas ir ļoti nozīmīgs solis, jo nodokļu atvieglojumi, tāpat kā daudzās citās valstīs, arī Latvijā un Kanādā ir ieviesti, lai veicinātu gan uzņēmumu, gan privātpersonu vēlmi ziedot. Tomēr tas nav vienīgais LU un LRDF noslēgtā līguma pozitīvais aspekts. Svarīgi ir tas, ka šāds līgums palielina LU fonda uzticamību un atpazīstamību Kanādā, kas būtiski atvieglo manu darbu, piesaistot ziedojumus.

Vai arī Kanādā universitātes aktīvi sadarbojas ar mecenātiem? Kā tas atšķiras no Latvijas prakses? Vai varat dalīties ar kādu labo piemēru, ko Latvija varētu pārņemt?

Ņemot vērā sākto sadarbību ar LU fondu, esmu pētījusi, kā šī sadarbība notiek Kanādā. Universitātes šeit salīdzinājumā ar citām organizācijām piesaista visvairāk ziedojumu. Ja analizējam, kā ziedojumi tiek izmantoti, redzam būtiskas pārmaiņas gadu gaitā. Agrāk mecenātu ziedojumi galvenokārt tika ieguldīti universitāšu ēkās – ziedotāja vārds tika uzlikts uz fasādes, un viņa iesaiste tālākajā darbībā bija minimāla. Šobrīd situācija ir mainījusies – ziedojumi tiek novirzīti mācību procesam un pētniecībai, un mecenāti aktīvi iesaistās projektu īstenošanas uzraudzībā. Vēl viens jauninājums ir mecenātu sadarbība kopīgu projektu ietvaros. Agrāk ziedotāji darbojās individuāli, bet tagad viņi apvienojas un īsteno kopīgus projektus, nereti starpvalstu līmenī, aptverot gan Kanādu, gan ASV, kur izglītības sistēmas ir cieši savstarpēji saistītas. Iespējams, arī LU fonds varētu pārņemt šo pieredzi, veicinot plašāku sadarbību un mecenātu iesaisti ilgtermiņa projektos.

Ar ko dzīvošana Kanādā atšķiras no pārējām reizēm, kad pavadījāt vīru diplomāta gaitās ārpus Latvijas?

Šī ir pirmā reize, kad esam tik tālu no mājām, jo iepriekšējās reizes ir bijušas Čehijā, Zviedrijā, Dānijā un ASV. Eiropā esam pieraduši, ka mums viss ir rokas stiepiena attālumā, bet šeit ir jārēķinās ar lieliem attālumiem, ceļošana ir daudz sarežģītāka. Kanādieši ir lieli dabas mīļotāji, arī es mēģinu iepazīt Kanādas dabu. Mēs esam neliela draugu grupa, kura regulāri dodas izmēģināt dažādas dabas takas, arī ziemas laikā. Tik daudz sniega kā Otavā (Kanādas galvaspilsēta – red.) es neesmu savā dzīvē piedzīvojusi.

Kāds ir Jūsu novēlējums LU fondam, mūsu stipendiātiem, studentiem un jaunajiem zinātniekiem, kuri, pateicoties LU fonda mecenātu atbalstam, īsteno savas ieceres studiju jomā?

Gan studentiem, gan stipendiātiem, jaunajiem zinātniekiem, gan LU fondam novēlu nebaidīties no lieliem un ambicioziem mērķiem – ar drosmi un apņēmību viss izdosies! 

Par LU fondu: Latvijas Universitātes fonds dibināts 2004. gadā ar mērķi veicināt sadarbību ar Latvijas Universitātes esošajiem un potenciālajiem mecenātiem un sadarbības partneriem. Fonds ir izveidots, lai piesaistītu finansējumu un sniegtu atbalstu LU izcilākajiem studentiem, pētniekiem un viņu vadītajiem projektiem un pētījumiem, veicinātu modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošinātu Latvijas Universitātes ēku būvi un rekonstrukciju. Investējot Latvijas nākotnē, LU fonds strādā, lai stiprinātu Universitātes saikni ar sabiedrību un veicinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu akadēmiskās vides attīstību Latvijā.